1. Laulāto izvēlas vecāki.

Arī arābu pasaulē godā ģimenes vērtības un tradīcijas, kas nav mainījušās vairāku gadsimtu laikā. Tiek uzskatīts, ka meitenes likteni nosaka viņas radinieki. Viņi izvēlas vīru un viņas domas neviens neuzklausa. Patiesība ir mazliet savādāka. Ja līgavainis līgavai nepatīk viņai ir tiesības atteikt.

2.Bez Kalima kāzu nebūs

Laulību līgums arābu ģimenēs ir norma. Tikai līgumu paraksta nevis līgavainis ar līgavu, bet meitenes vecāki un topošais vīrs. Ja meitene ir skaista un izglītota, tad līgavainis var atdot 10 vai pat 100 tūkstošu $.
 
3. Visiem vīriešiem ir Harēmi

Daudzās arābu valstīs oficiāli Harēmi ir atļauti, bet ne visiem vīriešiem tie ir. Galvenais iemesls - nauda. Uzturēt vairākas sievas ir dārgi, ņemot vērā to, ka viņam ir jāveltī visām sievām vienāda uzmanība. Ja dāvina dārglietas, tad visām, nevis vienai.

4.Nepastāv šķiršanās

Vīrietis var šķirties ar sievu, ja pateiks sekojošo vārdu "Talak" trīs reizes, kas nozīmē "atbrīvot, atlaist". Sievas no šiem vārdiem baidās vairāk kā no uguns. Ja gadījumā vīrs tos pateiks, tad sievai jāatstāj māja tajā apģērbā, kas viņai mugurā ir tajā brīdī. Tāpēc sievietes cenšas nēsāt visas savas rotaslietas. Arābu valstīs ir pieņemts, pierādīt savu mīlestību nevis ar ziediem, bet ar zeltu.
 
5. Aizliegtas laulības ar ārzemniekiem.

Ja arābu sieviete nolems apprecēties ar ārzemnieku, tad viņa zaudēs pilsonību. Laulības ar citas ticības pārstāvjiem ir aizliegtas, bet vīrietim apprecēties ar ārzemnieci ir atļauts. Bet ja viņš ar to šķirsies - pēc likuma bērni paliek ar tēvu.

6.Sievietēm nav tiesību.

Protams, arābu ģimenes galva ir vīrietis, bet sievai arī ir dotas tiesības. Viņa var piedalīties svarīgu ģimenes jautājumu lemšanā, viņai ir atļauts nēsāt jebkuru apģērbu, bet tikai izejot uz ielas viņai ir pienākuma apsegt matus vai uzvilt melnu apmetni. Jo viņas skaistumu drīkst redzēt tikai vīrs. Ja arābu sievietei ir vēlme mācīties, tas nav liegts. Daudzas meitenes pat aizbrauc iegūt izglītību uz ārzemēm. Cik tas ir lietderīgi, tas ir cits jautājums, jo pēc precībām strādāt viņām nedrīkstēs. Galvenais viņu pienākums būs rūpes par vīru un bērniem.

Katrā valstī ir savas paražas un tradīcijas tas, kas uz pirmo acu uzmetiena liekas nepiedodams citās reliģijās un kultūrās, ir norma. Jebkurā gadījumā, nedrīkst lietas vērtēt pēc ārējā izskata. Jo zem melnajiem apmetņiem var slēpties laimīgas sievietes, kurām citāda dzīve nemaz nepatiks.