Uzvedības noteikumi sabiedrībā māca, ka ir jāsaglabā distance un takts attiecībā pret absolūti visiem cilvēkiem, bet mūsu pilsoņi ir pieraduši izlikties, ka visi viņiem ir parādā. Tas ir īpaši pamanāms sabiedriskās ēdināšanas vietās, kur viesmīļus uzskata par kalpotājiem, kuriem jāizpilda jebkādas kaprīzes. Bet viņi arī ir cilvēki, tādi paši kā tu un es.

DARBS SABIEDRISKAJĀ ĒDINĀŠANĀ

Viesmīļa darbu par vieglu tiešām nenosauksi: vienmēr ir jāsmaida, jābūt ļoti atturīgam un jebkurā situācijā jāsaglabā uzņēmuma seja un reputācija. Dosimies puišiem pretī un lieku reizi viņus nekaitināsim ar šīm lietām.

1. Jautāt par ēdiena garšu

Īpaši dārgi. Kā vienkāršs viesmīlis lai zina, kāda garša, teiksim, ir tūkstoš dolāru vērtam frītam ar omāru? Vēlies uzzināt, pasūti vai pajautāt šefpavāram. Vai arī tu domā, ka, ja viesmīlis, tad nogaršojis absolūti visu ēdienkartē piedāvāto?

2. Pasūtīt no bērnu ēdienkartes

It īpaši, ja tu esi liels vīrietis apmēram četrdesmit gadu vecumā. Ir skaidrs, ka tur tas ir trīs reizes lētāk, bet vai tev tas nešķiet savādi? Viesmīlis tieši tev saka, ka tu esi pieaudzis, pasūti picu ar desu nevis bērnu uztura kārbiņu. Kāpēc tev netrūkst nekaunības vēl izrādīt sašutumu?

3. Salikt sīkus atkritumus

Ko pēkšņi var atrast aiz sāls trauciņa vai salvešu turētāja. Atstājiet zobu bakstāmo un saplēstu cukura papīru redzamā vietā, lai viesmīlis aizvāktu un pēc tevis nesarktu citu apmeklētāju priekšā.

4. Tālu atbīdīt krēslu

Lai visi pār to kluptu. Tava vēlme iztaisnot kājas pēc picas ar desu un zīdaiņu pārtikas iesaiņošanu ir diezgan saprotama, taču apkārt ir arī citi cilvēki, kuriem tas rada neērtības. Meitenei viesmīlei arī nav īpaši ērti ar pilnu paplāti katru reizi lekt tev pāri.

5. Мainīties vietām

Tagad tu sēdēji tāpat, tad pasūtīji un samainījies vietām ar draugu. Viesmīlis tevi meklē pa visu zāli, jo pirms tam vizuāli piefiksēja tavu atrašanās vietu. Jebkurš cilvēks ir pieradis šādi orientēties, sak, lūk, tas bārdains frants, kurš pasūtīja no bērnu ēdienkartes un pēc tam pieteica arī picu ar desu. Ei, pagaidi, kur viņš pazudis?

6. Strīdēties pasūtījuma brīdī

Nē, viesmīlis nezina bērnu ēdiena garšu un nezina, vai tev vajadzētu ņemt picu. Centies pēc iespējas ātrāk izlemt par pasūtījumu, lai nevienu neaizkavētu. Tas ir briesmīgi, ja turi cilvēku desmit minūtes neziņā, velkot ar pirkstu pa ēdienkarti.

7. Pieprasīt ēdienus, kuru nav ēdienkartē

Tu nopietni? Atnāci uz kafejnīcu, kur tiek pasniegti deserti un esi pārliecināts, ka tev pasniegs pelmeņus? Un tajā pašā laikā uzbrūc viesmīlim, sak, kā tad tā? Nē, tiešām, kā tevi vispār var saprast? Vai tu dodies uz banku, lai ārstētu iesnas? Bet uz poliklīniku, lai atvērtu depozītu?

8. Pēkšņi dalīt rēķinu

Tātad, pats apēdi bērnu pārtiku un sadalīji ar draugu picu ar desu, kurš ieradās vēlāk. Tu pilnīgi pamatoti vēlies sadalīt rēķinu: tu samaksā par ēdienu, par picu - draugs. Būs lieliski, ja par to iepriekš brīdināsi viesmīli, lai neradītu nevajadzīgu apjukumu. Tu neesi vienīgais klients. Tagad viss ir jāatjauno un jāpārskaita, bet tas ir dārgs laiks.

9. Ielauzties lielā kompānijā

Un darīt to bez brīdinājuma. Reizēm ir diezgan sarežģīti sabīdīt galdus, kuri atrodas dažādos telpas stūros. Var pilnīgi mierīgi pazvanīt savlaicīgi un pateikt, ka tā un tā, mums trīs galdus, vairāk bērnu uzturu un desmit picas ar desu.

Pats galvenais - esi cilvēks! Visiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi, bet kāds no sirds mīl savu pirmo darbu. Neliec vilties zēniem un meitenēm, kuriem jau tāpat neklājas viegli. Labāk atstāj nedaudz dzeramnaudas un noteikti pasaki ”paldies”, jo uzvedības likumus sabiedriskās vietās neviens nav atcēlis.