-
- 1364 x
-
https://torno.lv/x3J3pQT
Vecāki, ieguldot bērnā savu dvēseli, pārdzīvo un domā, par ko kļūs viņu bērns pieaugušajā dzīvē, vai viņam būs panākumi, vai arī, vai viņš spēs sev nopelnīt iztiku. Tāpēc, par nākamās profesijas izvēli dēlam vai meitai, mīlošās mammas un tēti aizdomājas jau ilgi pirms tam, kā bērns pabeidz skolu.
Tomēr, bieži vien, šāda centība dara tikai sliktu. Vēlme dot “pareizo” izglītību un “labu” profesiju dažreiz noved pie tā, ka bērns, piekrītot vecākiem, viļās savā darbā, jūt, ka neatrodas savā vietā, nožēlo, ka ir tērējis laiku...
Tāpēc, mēs šodien padalīsimies ar dažu vecāku, kuri dod bērnam izvēles brīvību un nepārdzīvo par viņa izvēli, uzskatiem. Viņu vienīgā palīdzība - bērnam pastāstīt par profesiju dažādību; lai bērns izvēlas tieši to, kas viņam patīk vislabāk.
Raksta turpinājums
Nākamās profesijas izvēle
“Mēs ar sievu esam pārliecināti, ka bērnam ir pienākums pašam izvēlēties nākamo profesiju, jo dzīves jēga, kā mēs to redzam - lai viņš jūtas laimīgs. Vai var izjust laimi, ja nodarbojies ar ienesīgu, bet nemīlamu darbu?” - jautā uzņēmējs Juris, 40 gadi.
“Mēs cenšamies dēlam ļaut izmēģināt visu, ko viņš vēlas, bet, ir daži nosacījumi. Savos 13 gados Hermanis nodarbojas ar sportu, lai uzturētu labu fizisko formu.Viņa dotības ļauj sasniegt panākumus basketbolā vai peldēšanā, bet mēs neuzspiežam viņam savu gribu”.
“Ja viņš izrāda par kaut ko interesi, mēs ar sievu piedāvājam viņam apmeklēt papildus nodarbības. Viņu aizrāva programmēšana un gandrīz gadu viņš apmeklēja IT – akadēmiju. Vēlāk viņam zuda interese un programmēšana bija atstāta novārtā. Tā gadās, un mēs pret to attiecāmies ar sapratni.”
“Kas attiecās uz skolu, tad mēs vienojāmies, ka viņam nedrīkst būt sliktas atzīmes, kā arī, aizrādījumu par sliktu uzvedību. Tad viņam ir tiesības veltīt mācībām tik daudz laika, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Jebkurā gadījumā, dzīvei nepieciešamās zināšanas viņš iegūs tāpat”.
“Ja arī Hermanis neiestāsies universitātē, mēs neuztrauksimies. Es būšu pateicīgs, ka viņš būs ieekonomējis manu naudu. Mūsdienās augstākā izglītība ir nepieciešama, strādājot par ārstu vai inženieri. Viss, ko es iemācījos ekonomiskajā augstskolā, - domāt ar galvu un vienoties ar cilvēkiem. Tas ir par maz 4 gadu mācību laikam...”
“Mēs nepārdzīvojam par bērna likteni. Ja viņš izvēlēsies sev patīkamu arodu, kas nenes peļņu, viņam būs jāpielāgojas šādiem ienākumiem. Nav tik svarīgi, vai viņš būs kosmonauts vai vienkāršs autovadītājs. Svarīgi, lai viņš būtu laimīgs,”- secina Juris.
Pasaule katru gadu mainās, bet bērniem skolā māca vienus un tos pašus priekšmetus, kas bija desmitiem gadu atpakaļ. Tāpēc, es uztraucos, vai dēlam būs nepieciešamas šīs zināšanas. Labākais, ko es varu izdarīt,- iemācīt bērnu komunicēt ar dažāda vecuma un sociālā stāvokļa cilvēkiem”, - stāsta menedžere Anna, 42 gadi. “Ja viņš varēs kontaktēties ar cilvēkiem, tad, arī atradīs savu vietu dzīvē. Man gribētos, lai dēls strādātu IT- sfērā, bet, tā ir tikai mana vēlme, savukārt, bērna spējas un vēlēšanās – pavisam kaut kas cits”.
“Tagad viņš mācās 6-jā klasē. Agrāk apmeklēja mākslas skolu, bet pameta, pēc tam aizrāvās ar robotu tehniku, pēc tam - atsāka zīmēt. Tik agrā vecumā ir normāli izmēģināt visu pēc kārtas”- pārliecināta Anna.
“Pat sev nevaru atzīties, ka es pilnībā esmu tikusi skaidrībā ar profesiju. Sākotnēji es strādāju institūtā, pēc tam pasniedzu skolā, bet tagad gatavoju teatrālus uzvedumus, - stāsta pasniedzēja Irina, 40 gadi.
“Tāpēc, par savu galveno uzdevumu uzskatu palīdzēt dēlam atrast profesiju, kas viņu patiesi aizraus. Lieliski, ja tā nesīs peļņu. Es viņam rādu dažādas nodarbes un skaidroju, kādi attīstības ceļi pastāv. Bet, viņš lai izdara savus secinājumus.”
Bērna nākamā profesija ir visu vecāku problēma. Jo ātrāk vecāki sāks rūpēties par labu profesionālo orientāciju, jo vienkāršāk būs noteikt bērna intereses un tendences. Bet, vai bērnam dot brīvu izvēli, vai arī uzstāt par “vajadzīgās”profesijas izvēli, tas ir bērna vecāku darīšana.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
