Optimists nebaidās no neveiksmes

Jebkuras grūtības pavada ar attiecīgo reakciju to, kurš tas piedzīvo. Pat ja Jūs guļat uz dīvāna un neko nedariet, jūs tādā veidā reaģējat uz problēmu. Izziņas un reakcijas kompleksu uz grūtībām sauc par pielāgošanās stratēģiju, kas var būt divu veidu:

-Problemātiski orientēta stratēģija, kad persona mēģina identificēt neveiksmes cēloni un ātri to atrisināt vai izlabot. Viņš analizē situāciju,meklē un atrod veidus kā uzlabot situāciju;

- Emocionāli orientēta stratēģija,pēc kuras optimists cenšas pārtraukt vai samazināt nepatīkamās sajūtas, ko rada problēmas. Viņš var mēģināt aizmirst par to, sūdzēties draugiem vai pat vērsties pie reliģijas, cerot, ka lūgšana palīdzēs viņam.

Saskaņā ar sociālo psihologu pētījumiem, optimisti neslēpj galvu smiltīs, bet izvēlās uz problēmu orientētu stratēģiju. Zaudējot darbu, viņi uzreiz sāk darboties, "savilkt jostas", jaunu budžeta plānošanu un aktīvi meklē jaunas iespējas ienākumu iegūšanai un nekautrējas vērsties pie draugiem pēc padoma. Tikai nopietnas medicīniskas diagnozes var likt optimistam uz neilgu laiku ķerties pie emocionāli orientētās stratēģijas: meklēt mierinājumu pie mīļajiem vai reliģijas.

Optimists atrod pozitīvos aspektus jebkura situācijā

Saskaroties ar grūtībām, katrs cilvēks pats pieņem lēmumu par to, uz kādiem problēmas aspektiem koncentrēties. Optimisti atrod plusus pat tādās nepatīkamās lietās kā operācijas vai atlaišana no darba.

Pozitīvs skatījums uz dzīvi atspoguļojas arī veselībā. Optimisti reti slimo un vieglāk tiek galā ar dažādām saslimšanām. Tādējādi astmas lēkmju biežums un intensitāte optimistiem ir retāka nekā pesimistiem, tāpēc, ka pirmie mazāk reaģē stresa situācijās un nekrīt panikā ja notiek uzbrukums.

Ja notiek kaut kas nepatīkams, optimisti, pirmkārt cenšas tam visam rast izskaidrojumu un otrkārt atrast kaut ko pozitīvu no radušās situācijas.

Pret jebkādiem zaudējumiem, optimisti attiecas filozofiski,

Optimisti ir mazāk atkarīgi no apkārtējiem

Grūtos brīžos ikvienam ir nepieciešams tuvinieku atbalsts. Taču optimisti ātri un veiksmīgi pielāgojas pārmaiņām uz slikto pusi, nepieprasot draugu un paziņu patstāvīgu iesaistīšanos, tajā pat laikā pesimistam ir nepieciešams sociāls atbalsts, nolaiž rokas, paliekot viens pats ar problēmu.

Pētījumi liecina, ka krūts vēža ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no tuvinieku piedalīšanās pesimistiski noskaņotām sievietēm. Tajā pat laikā optimistam ārstēšana nav atkarīga no sociālās palīdzības.

Patīkami ir domāt, ka optimisms - iedzimta īpašība, bet katrs no mums var attīstīties pats par sevi, ja uzstādītu sev tādu mērķi. Galu galā, lai kā arī būtu, būt optimistam ir izdevīgi.