Mācības Anglijā

Jau 3 gadus vecos bērnus nodod bērnudārzā, bet 4 gadu vecumā viņi dodas uz sagatavošanas klasi. Skola sākas 5 gadu vecumā. Bērnu sagatavošanas klasē atdot nav obligāti un var nodarboties ar viņu mājās, bet, ja vēlies iekļūt noteiktā skolā, tad bez sagatavošanas klases apmeklējuma tas būs gandrīz nereāli.

Tāpēc nav izvēles, un jau no 4 gadu vecuma mazuļi sāk “grauzt” zinātnes granītu. Pie mums par to psihologi izrāda sašutumu, un saka, ka bērniem tiek atņemta bērnība, viņus nododot skolā ne tikai 7, bet 6 gadu vecumā. Pēc speciālistu domām, agrā vecumā jāskraida, jāspēlējas, jāpilnveido sīkā motorika un jāattīsta fantāzija, nevis jāsoļo ierindā.

Lai gan angļu pamatskolā bērni daudz laika pavada kustībā, staigā svaigā gaisā un spēlējas, tomēr viņiem ir no plkst.9.oo līdz plkst.15.oo jādzīvo režīma iestādē un jāvalkā forma. Bet vecākiem agrīnā mācīšanās ir liels atbalsts, jo var veltīt laiku darbam un pašiem sev.

Tā kā mācības sākas tik agrā vecumā, tad par tik ierasto lietu, kā “dienas miegs”, bērni var aizmirst. Jau 2 gadu vecumā mazie angļi pārstāj gulēt dienā. Bet bērnu dārzos nav gultu kur var atpūsties. Britu speciālisti ir pārliecināti: labāk, lai mazie gulētu ilgstoši naktī.

Šāda sistēma ir ērta pašiem vecākiem, un tam ir izskaidrojums. Anglijā ir īss dekrēta atvaļinājums: tikai 9 –12 mēneši, pēc kuriem jāiziet darbā. Bērnudārzi ir tikai privātie, bet tie ir visdārgākie Eiropā, un aukles pakalpojumi maksā aptuveni tikpat. Tāpēc agrīnais skolas sākums vecākiem ir īsta dāvana.

Skolēniem Anglijā nav vajadzīgas mācību grāmatas un smagas mugursomas. Valsts skolās sāk mācības ar to, ka bērniem izsniedz mazas mapītes ar rokturiem, kurās ir lapas ar darba uzdevumiem.

Lasīt šeit sāk nevis no burtiem, bet ar zilbēm un vārdiem, uzreiz māca lasīt grāmatas ar stāstiem. Tās pašas grāmatas bērni ņem arī mājās, kur strādā kopā ar vecākiem. Pāris gadu laikā tas gandrīz vai ir vienīgais mājasdarbs. Vēlāk pievienojas arī matemātika. Turklāt visas grāmatiņas, burtnīcas un nepieciešamie materiāli bērni saņem skolā. Nekas nav jāpērk.

Izvēlēties bērnam var tikai skolu, bet skolotāji mainās katru gadu – tāda ir sistēma. Un, ja mums dod priekšroku nodot bērnu labsirdīgai skolotājai, neskatoties uz to, ka skola nav prestiža, tad Anglijā tā nav, un bērniem katru gadu jāpierod pie jauna pedagoga.

Katra vecāka tikšanās ar skolotāju notiek pēc iepriekšēja pieraksta. Tajā pašā laikā parādās unikāla (savādāk nepateiksi) iespēja redzēt bērna burtnīcas, saprast, kas skolā notiek, kādas problēmas ir bērnam, mācoties. Burtnīcas uz mājām nedod. Privātajās skolās ir vairāk atklātības un vecāki vienmēr var redzēt, ko dara viņu bērns.

Ierasto atzīmju nav, bet mācību gada beigās attiecībā uz katru bērnu sastāda pārskatu: norāda uz spēcīgām un vājām pusēm, apraksta viņa panākumus atsevišķi par katru priekšmetu. Slikti ir tas, ka no šādiem raksturojumiem ne vienmēr ir skaidrs, kādā līmenī, salīdzinot ar citiem bērniem, atrodas tavs bērns.

Attiecībā uz svešvalodu apmācību te izturas diezgan vieglprātīgi. Viena franču valodas stunda nedēļā pēdējo pāris gadu laikā ir parasta lieta valsts skolās. Protams, tas ir nereāli iemācīties valodu. Toties privātskolās mācās gan latīņu, gan franču, gan spāņu un ķīniešu valodas. Vācu un itāļu valodas māca reti.

Par vēl vienu dīvainību var uzskatīt zēnu un meiteņu dalītu apmācību. Turklāt sākumskolā bērni mācās kopā, vidusskolā tos bieži sadala, bet pēdējos 2 gadus bērni atkal mācās vienkopus. Runa ir par dažādām mācību metodēm dažādos vecumos.

Bērnu skolā, atšķirībā no mums, neapčubina.Bērni var doties uz skolu saaukstējušies un ar iesnām. Arī karantīnas nepaziņo. Tiek uzskatīts, ka ja vienam bērnam ir vējbakas, tad lai arī citi labāk saslimst tagad, nevis mokās pieaugušā vecumā.

Toties sporta ir ļoti daudz, īpaši komandu veidi. Tas ir skaidrs, jo spēļu un treniņu procesā notiek dabiska sazināšanās. Īpaši populāri regbijs un futbols. Privātskolās var nodot bērnus trenēties džudo, karatē, spēlēt tenisu, airēt vai pat jāt. Jebkura kaprīze par vecāku naudu.