1. Noteiktas dziesmas, filmas un vietas vienmēr atgādinās par to.

Jūs atcerēsieties, kur jūs bijāt un ko darījāt, kad uzzinājāt par krāpšanu. Jūs atcerēsieties to momentu, kad jūsu sirds tika salauzta. Moments, kad gribas viņam iesist, pēc tam saritināties kamoliņā un sākt raudāt. Jūs atcerēsieties katru viņa vārdu, atcerēsieties brīdi, kad jūs lēmāt – aiziet vai palikt. Jūs atcerēsieties iemeslu, kāpēc pieņēmāt tādu lēmumu. Jūsu šaubas pēc tā. Tas ir tas, ko jūs nekad neaizmirsīsiet, pat ja izlemsiet piedot.

2. Katrs, kurš izrādīja necieņu vai apšaubīja jūsu attiecības, acumirklī zaudē tiesības izteikties par tagadējo situāciju.

Attiecības – tikai divu cilvēku darīšana. Taču šodien, šķiet, katrs grib ielikt savas 5 kapeikas, domājot, ka viņš nu labāk zina. Ja tikai jūs neesat manā konkrētā vietā, tad man nospļauties, ko jūs vēlaties pateikt.

3.Daudz grūtāk ir palikt un cīnīties.

Vēlēšanās pamest visu kļūst arvien spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Un kaut kur aizmugurējā plānā vienmēr radīsies doma: Ja viņš mani noniecināja tādā mērā, ka pārkāpa laulību, kāpēc man vajag tā censties visu izlabot? Ja tas ir vienpusēji, tad tiešām nevajag.

4. Jums abiem nāksies iemācīties, kā strīdēties.

Jūs nevarat izmantot viņa sānsoli, lai viņu vainotu visos jūsu strīdos, pat nesaistītus ar uzticību. Un viņam jāiemācās sevi aizstāvēt. Attiecībās vara ir mainījusies un vajag atkal atrast līdzsvaru.

5. Visi jūsu plāni tiek iesaldēti un jūs atkāpjaties soli atpakaļ.

Ja, piemēram, jūs plānojāt bērnu, tad nevajag domāt, ka tagad tas ir pašā laikā un viņš jūs saliedēs. Sākumā tieciet skaidrībā ar uzticības problēmu un pēc tam turpiniet plānot jūsu ģimenes dzīvi.

6. Jūs sākat domāt, ka sirds dziļumos bija priekšnojautas.

Jūs visu analizējat, meklējat savu vainu, trauksmes pazīmes no viņa puses un sākat rast attaisnojumus un sev pārmest, kā jūs varējāt to pieļaut.

7. Jā, jūs sākat vainot sevi.

Lai kādi nebūtu iemesli, jūs sākat domāt, ka tā jūs nebijāt pietiekoši laba, ja reiz viņš paskatījās pa kreisi.

8. Jautājums “Kāpēc?” jūs vajās vienmēr.

Varbūt, jūs zināt iemeslu, bet jums tas būs par maz. Tas neizārstēs brūci jūsu dvēselē, neatgriezīs uzticēšanos. Tāpēc, ka nav pareizas atbildes uz jautājumu “Kāpēc?” un reizēm jūs pamodīsieties viņam blakus gultā nakts vidū un vēl aizvien sev jautāsiet; “Kāpēc?”.