Interneta plašumos ir ļoti daudz padomu kā sasniegt laimi. Tikai bieži vien tos dod cilvēki, kuriem nav ne mazākās nojausmas, par ko viņi runā.

Tad nu akli neticēsim pseidoastrologiem un citiem “zinīšiem”, bet vērsīsimies pie zinātnes. Piemēram, neirobiologiem. Viņi caurām dienām pēta pelēko vielu tavā galvā un labāk par citiem zin, kas nepieciešams, lai tevi padarītu laimīgu.

Un šodien mēs vēlamies padalīties ar tevi zināšanās par 4 lietām, kuras nepieciešamas laimei pēc Amerikas neirobiologa Aleksa Korba uzskatiem.

Un sāksim ar to, ka daudziem nesaprotamā rudens melanholija pilnīgi loģiski izskaidrojama ar virkni bioķīmiskiem procesiem, kuri norisinās organismā periodā no septembra līdz oktobrim. Apātija, spēku zudums un nespēja izpildīt elementāru darbu, kas neprasa piepūli jebkurā citā laikā, izskaidrojams nevis ar slinkumu, bet līdzsvara traucējumiem starp diviem hormoniem – serotonīnu un melatonīnu.

Bet rudens depresija saistīta ne tikai ar hormonālo pārkārtošanos. Būtiska loma ir daudziem citiem faktoriem, tajā skaitā arī psiholoģiskiem.

Kā kļūt par laimīgu sievieti

1. Svarīgs jautājums

Jau pie pirmām rudens melanholijas pazīmēm uzdod sev vienu jautājumu: “Par ko esmu pateicīga liktenim?”
Protams, tu teiksi, tas viss ir brīnišķīgi, bet vai tiešām pateicības jūtas izraisa bioloģisku iedarbību uz smadzenēm? Pats interesantākais, ka jā! Turklāt, tas pilnīgi zinātniski pamatots.

Izrādās, ka zināmais antidepresants “Bupropion” stimulē neiromediatora dofamīna izstrādi. Tāpat arī pateicības jūtas!
Vai zini, ko dara preparāts “Fluoksetin”? Antidepresantā iedarbība tajā apvienojas ar stimulējošo. Tas uzlabo garastāvokli, samazina spriedzi, satraukumu un baiļu sajūtu… Pēc būtības, tas stimulē neiromediatora serotonīna izstrādi. Tāpat kā pateicības jūtas.

Serotonīna līmeņa paaugstināšanās – viens no galveniem pateicības jūtu efektiem. Kad tu domā par to, par ko tu esi pateicīga liktenim, tu koncentrējies uz dzīves pozitīvo pusi. Šī vienkāršā darbība paaugstina serotonīna izstrādi smadzeņu vidējā pieres krokā.

2. Pastāsti, ko tu jūti

Tev ir slikti? Kas tas ir: ilgas, skumjas, dusmas, bailes, trauksme, bet varbūt, aizvainojums? Pamēģini izrunāt savas jūtas. Tik vienkāršas darbības pilnīgi pietiekoši, lai justos labāk!

To uzskati par murgu? Bet tavas smadzenes uzskata savādāk…

Šī fakta apstiprināšanai tika veikts pētījums, kura laikā visiem dalībniekiem parādīja fotogrāfijas ar dažādām sejas izteiksmēm. Speciāla ierīce fiksēja cilvēku reakciju. Kā jau tika gaidīts, mandeles reaģēja uz attēlotām emocijām.

Tomēr, kad dalībniekiem palūdza šīs emocijas nosaukt, viņiem aktivizējās smadzeņu ventrolaterālā priekšējā garoza, bet mandeļu aktivitāte pazeminājās. Citiem vārdiem, emociju nosaukšana pazemināja to iedarbību uz cilvēku.

3. Pieņem lēmumu

Pieņemt lēmumu, īpaši, ļoti svarīgu, reizēm mēdz būt, ak vai, cik grūti! Un, kamēr jautājums nav noslēgts, tu atrodies kā pakārtā stāvoklī. Nepatīkams lēmums it kā karājas tev virs galvas, traucējot priecāties par dzīvi un iet uz priekšu.

Taču, kolīdz lēmums tiek pieņemts, tu sāc izjust vieglumu un atvieglojumu, vai ievēroji? Tā nebūt nav nejaušība! Neirobiologi pierāda, ka lēmumu pieņemšana samazina nemieru un satraukumu, kā arī palīdz atrisināt problēmas.

Pieņemot lēmumu, cilvēks izveido nodomu un uzstāda mērķi, tas viss pozitīvi ietekmē priekšējo centrālo garozu, samazinot trauksmi un saviļņojumu.

Bez tam, lēmumu pieņemšana palīdz samazināt striatuma (svītrainā ķermenīša) aktivitāti, kas parasti mūs noved pie negatīviem impulsiem un rīcības. Lēmuma pieņemšana var izmainīt pasaules uztveri, kas palīdz atrast problēmas risinājumu un nomierināt limbisko sistēmu.

4. Attiecības ar citiem cilvēkiem

“Vairāk pieskaries pie citiem cilvēkiem!” – tā skan neirobiologa ar 20 gadu stāžu Aleksa Korba secinājums pēc pētījuma, kuru veica viņa darba grupa.

Visi eksperimenta dalībnieki spēlēja datorspēli ar bumbas pārmešanu. Viens dalībnieks meta bumbu, bet otrs to meta atpakaļ. Viltība bija tāda, ka cilvēks sēdēja tikai vienā ekrāna pusē, bumbu atpakaļ meta dators.

Tomēr dalībniekiem paziņoja, ka personas ekrānā vada dzīvi cilvēki. Un kas gan notika, kad šie “citi cilvēki” atteicās atgriezt bumbu? Dalībnieka smadzenes reaģēja tāpat, kā tās reaģē uz fiziskām sāpēm. Tas ir, mūsu smadzenes noraidījumu uztver tāpat kā salauztu roku.

Sabiedrības noraidījuma sajūta iedarbinās priekšējo centrālo garozu un smadzeņu cenrālo daļu tāpat kā fiziskas sāpes. Citiem vārdiem, smadzenēm ir ļoti svarīgas attiecības ar citiem cilvēkiem.

Vēlies tās pacelt jaunā līmenī? Pieskaries cilvēkiem fiziski (saprotams, tikai tuviem)!

Redakcijas padoms

Tu piekrīti šiem neirobiologa apgalvojumiem? Es jau sen izveidoju paradumu katru rītu izteikt pateicību par savu dzīvi. Psihologi iesaka padomāt, mazākais, par piecām pozitīvām lietām savā dzīvē.

Piemēram, par to, ka tu esi labs, atsaucīgs cilvēks, ka tev ir otra pusīte vai vecāki vēl dzīvi…Variantu var būt daudz, bet šī noteikuma izpildīšana katru dienu ienesīs pārsteidzošas pārmaiņas tavā dzīvē! Izmēģini un pati par to pārliecināsies.
Padalies ar noderīgiem padomiem ar saviem draugiem soctīklos, iespējams, kādam tagad tas var būt ļoti aktuāli!