Kavējumu iemesli

Piemēram, ja bērnu holēriķi it visā ierobežo, prasa pagaidīt, padomāt, pirms ko dara, mācīt mērenību, secību, pakāpeniskumu, iespējams, viņš sāks uzvesties ārēji mierīgāk, plānot, visu darīt pēc iepriekš sastādīta plāna punktiem, bet viņa iekšējie bioritmi paliks nemainīgi.

Katru rītu pošoties uz darbu, pieaugušais holēriķis apdarīs garlaicīgos rutīnas darbus, jo tā viņam mācīja bērnībā. Un neievēros, kā uzkopšanai, trauku mazgāšanai un veļas mazgāšanai patērēts ļoti daudz laika, jo domās viņš jau sen ir izgājis. Jā, viņš būtu izgājis, ja vien nebūtu pieradināts dzīvot palēlinātā tempā. Temperamenta īpatnībām ir svarīga loma laika uztverē.

Ir arī citi kavējumu iemesli

1. Nav piemērota standarta darba kārtība

Piemēram, birojā var būt trokšņaini. Lai klusumā visu padarītu līdz galam, tev nākas aizkavēties. Tāpēc ne visai gribās iet uz darbu no rīta.

2. Тu esi pārāk radošs

Radoši cilvēki dzīvo savā realitātē un savā laika telpā. Viņi nepakļaujas termiņiem un neskatās pulkstenī. Viņu dzīves ritms atkarīgs tikai no iedvesmas.

3. Тev ir nosliece uz kavēšanos

Nepatīkamas lietas tu bieži atliec uz vēlāku laiku, dodot priekšroku tām, kuras dod gandarījumu vai tūlītēju rezultātu. Taču šīs lietas bieži vien izrādās tik svarīgas, ka nevar kavēties ar to pabeigšanu.

4. Tev ir iedzimtība

Ja tavi vecāki, vecmāmiņas un vectēvi visu laiku kaut kur steidzās, visu darīja pēdējā minūtē, tad, visdrīzāk, tu izaugsi neorganizēts. Jo tev nebija, no kā mācīties.

5. Piedzīvojumu kāre

Visu darīt laikus ir garlaicīgi. Steiga paaugstina adrenalīna līmeni. Tāpat arī kavēšanās, jo rada nepatikšanas, no kurām vajag varonīgi izkļūt.

Slavenais psihologs Sergejs Lazarevs iesaka atšķirt tādus jēdzienus kā steiga un ātrums. Ir cilvēki, kuri visu laiku steidzas. Viņi cenšas apdzīt laiku, tādā veidā izrādot pret to agresiju. Laiks viņiem atbild ar to pašu un neļauj visu paspēt.

Bet ir tādi, kuri visu dara ātri, jo viņi nav lēnīgi pēc dabas. Viņi nekur nesteidzas, ne ar vienu nesacenšas, vienkārši dzīvo savā ritmā. Un tikai tā, dzīvojot savā ritmā, atbilstoši savam temperamentam un bioritmiem, būdami holēriski un flegmatiski, var sasniegt harmoniju pašam ar sevi un ar laiku. Un beidzot aizmirst par kavējumiem.