Protams, jūs esiet dzirdējuši par anoreksiju un bulīmiju. Diemžēl bieži šīm slimībām nepiešķir lielu nozīmi, tās uzskata par tādu jauniešu kaprīzēm, kuri ievēro modeļa skaistuma ideālus. Vieglprātīga attieksme pret anoreksiju un bulīmiju, mīti un pārpratumi par šo slimību cēloņiem veicina lielu saslimušo skaita pieaugumu. Tiksim skaidrībā, kas ir šīs saslimšanas, un cik bīstamas tās ir cilvēku veselībai un dzīvībai.

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi ir smagi garīgās attīstības traucējumi, kas saistīti ar apsēstību uz pārtiku vai ķermeņa formu, kas var radīt neatgriezenisku kaitējumu cilvēka veselībai. Ja to neārstē, pēc dažiem gadiem tas var pat izraisīt nāvi.

Saskaņā ar statistikas datiem, līdz pat 13% jauniešu cieš no dažāda veida ēšanas traucējumiem, pazīstamākie no tiem – anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās. Lielākā daļa slimnieku ir meitenes.

Anoreksija ir psihopatoloģiskas bailes no ķermeņa apaļuma, kas kļūst par apsēstību. Šajā gadījumā cilvēks burtiski mērdē sevi badā, izjūtot riebumu pret pārtiku, kas izraisa ķermeņa vispārēju vājumu un ļoti lielu ķermeņa masas zudumu. Pēc tam attīstās hormonālās slimības, vielmaiņas un citu orgānu traucējumi.

Ēšanas traucējumi liek 12-19 gadus vecām meitenēm stingri kontrolēt savu svaru zemāku par normu. Ņemot vērā skaistuma standartus, jaunās meitenes spīdzina savas ķermeņus, nodarot viņiem neatgriezenisku kaitējumu, kas var izraisīt traģēdiju.

Problēma ar anoreksiju visbiežāk tiek novērota tādu meiteņu vidū, kas visnotaļ cenšas darīt visu labi (”teicamnieces sindroms”) , apšauba sevi, ar zemu pašnovērtējumu, asi reaģē uz kritiku, pakļautas vienaudžu izsmieklam un depresijai.

Nav iespējams labot situāciju, vienkārši piespiežot cilvēku ēst! Cilvēki, kuri cieš no anoreksijas, ir dziļi pārliecināti par diētas pareizību. Ikviens, kas mēģina iespaidot viņu svaru, kļūst par ienaidnieku. Nepieciešama ļoti smalka pieeja, lai nepasliktinātu pacienta stāvokli. Pastāstīsim, kādām izskata un uzvedības pazīmēm radiniekiem būtu jāpievērš uzmanība.

KĀ ATZĪT ANOREKSIJU

1. Straujš un ievērojams svara zudums īsā laikā.
2. Paniskas bailes par pilnīgumu.
3. Miega traucējumi.
4. Apetītes trūkums.
5. Vēlme ēst un gatavot atsevišķi no visiem.
6. Slēpj pārtiku, baro to jaunākiem ģimenes locekļiem vai dzīvniekiem
7. Pastāvīga caurejas līdzekļu lietošana, vemšana un klizmu izmantošana, pārmērīga fiziskā aktivitāte.
8. Pastāvīga uzbudināmība, aizkaitināmība.
9. Menstruālā cikla traucējumi vai pilnīga izzušana meitenēm.
10. Spēcīga ādas un matu stāvokļa pasliktināšanās.
11. Izolēšanās no sabiedrības.

Bulīmija ir vēl viens pazīstams ēšanas traucējums. Tāpat kā anoreksija, bulīmija vīriešiem ir reti un sastopama biežāk sievietēm vecumā no 15 līdz 35 gadiem. Cilvēki ar bulīmiju dzīvo ”vilka badā” un vienlaikus var apēst lielu daudzumu pat nepiemērotu pārtikas produktu, līdz pat sāpīgai smaguma sajūtai vēderā. Pēc tam izraisa vemšanu vai lieto caurejas līdzekļus un diurētiskos līdzekļus. Bulīmija un tās izpausmes ir izjūtu un emociju projekcija uz pārtiku.

Pārēšanās lēkmes laikā vai pēc tās cilvēks cieš no vainas sajūtas, vientulības, kauna, trauksmes un riebuma pret sevi. Var parādīties līdzīgi simptomi kā pie anoreksijas, bet saglabājas salīdzinoši normāls svars. Ieskatieties vairāk savos radiniekos un draugos: ir dažas pazīmes, kas var nodot slimnieku ar bulīmiju.

KĀ ATZĪT BULĪMIJU

1. Regulāra nekontrolēta pārēšanās.
2. Regulāri lieto klizmas, caurejas līdzekļus, izraisa mehānisku vemšanu, mokošs gavēnis.
3. Zema pašcieņa, ieciklēšanās uz ķermeņa formu un svaru.
4. Pastāvīgas bailes pieņemties svarā, esot normālā svarā.
5. Slikta āda, matu izkrišana, problēmas ar kuņģi, zobu nospiedumi uz pirkstu kauliņiem.
6. Dehidratācija un krampji, kas saistīti ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem.
7. Parotīna dziedzera iekaisums biežas vemšanas rezultātā.
8. Zarnu darbības traucējumi, sirds slimības, menstruāciju traucējumi.

Kā ārstēt ēšanas traucējumus

Galvenais uzdevums ir atjaunot normālu ķermeņa svaru un pareizu uzturu, ēšanas paradumus un dzīvesveidu. Bet, ja jūs neatjaunosiet veselīgu pasaules uzskatu un adekvātu savu ķermeņa pieņemšanu, slimniekiem ir gandrīz neiespējami ieteikt, ka jāievēro ārsta ieteikumi.

Ēšanas traucējumi nav kaprīzes, jaunības maksimālisms vai apzināta cilvēka izvēle. Pacientu ar anoreksiju nevar vienkārši pabarot, bet bulīmijas slimnieku nevar atrunāt no pārēšanās. Darbs ar psihologu un ārstēšanas kurss ar antidepresantiem palīdzēs mainīt pacientu viedokli par ideālo ķermeni. Bet nekāda ārstēšana nav efektīva, ja pacients pats noliedz slimību, nevēlas neko mainīt un pieņemt palīdzību.

Ēšanas traucējumi ir izplatīti, taču tos ir grūti noteikt - slimnieks nevēlas publiskot savas problēmas. Jo agrāk slimība tiek diagnosticēta, jo lielāka iespēja, ka tā tiks izārstēta. Pareizai ārstēšanai ir visas izārstēšanās iespējas pat slimības vēlākajās stadijās. Ja jūs ciešat no ēšanas traucējumiem vai jūsu paziņu vidū ir slimi cilvēki, nekavējoties meklējiet palīdzību pie ārsta, pirms nav par vēlu.