Šeit lieta nebūt nav jūtās. Psihologi izdala 5 iemeslus, kuru dēļ sievietes dzīvo nostaļģijā par bijušo. Mēs par tiem tev pastāstīsim.

Atmiņas par bijušo

1. Nepabeigtības sajūta

Psiholoģijā to sauc par nepabeigto geštaltu, kas arī liek mums atcerēties par bijušajiem. Nepateiktais līdz galam, aizvainojumi, pretrunas atstāj savas sekas. Tāds stāvoklis mēdz būt, kad partneri nesarunāja mierīgi izšķirties, bet kāds vienkārši aizcirta durvis. Vai arī tu gribēji kaut kā izmainīt attiecības, bet tās negaidīti aprāvās.

Ja tev palikuši jautājumi bez atbildes tavam bijušajam partnerim, vajag izlaist tvaiku. Psihologi iesaka izlikt visus aizvainojumus un nepateikto uz papīra un šo vēstuli nesūtīt, bet vienkārši izmest.

2. Emocionāla atkarība

Ļoti bieži mīlestību jauc ar atkarību. Taču atšķirība ir liela, jo mīlošs cilvēks partnerim vēl laimi un spēj atlaist. Itāļu psihiatrs Roberto Asandžioli emocionālās atkarības iemeslu redz neveselīgās attiecībās ar vecākiem, kas neapzināti tiek pārnestas partnerim. Visbiežāk cilvēkam vienkārši nepieciešams būt atkarīgam no kāda un izpildīt upura lomu.

Ir sievietes, kuras stipri ilgojas pēc vīrieša, kurš viņas pameta vai attiecību laikā izturējās cietsirdīgi. Viņas atcerēsies šo vīrieti labās attiecībās, jo viņām jāizjūt atkarība. Lai atbrīvotos no šīm jūtām, ir labi jāpastrādā ar sevi: atcerēties bērnības aizvainojumus, saprast, kas liek ciest nevis dzīvot.

3. Komforta zona

Ilgstošas attiecības izstrādā noteiktus paradumus. Kopīgi pirkumi, sakārtota ikdiena, kopīgi draugi, filmas pa sestdienām un citi mazi prieki veido komforta zonu. Un te nācās no tās iziet. Pēc šķiršanās gribas atgriezt stabilitāti, ierasto ritmu, jo veidot jaunu sarežģīti un grūti. Tāpēc uz bijušām attiecībām velk tāpat kā uz mājām, kurās pagājusi bērnība.

Vajag vienkārši saprast priekš sevis, ka, izejot no komforta zonas, var gūt daudzas jaunas iespējas. Ar citu cilvēku arī var iegūt to visu, ko tu esi zaudējusi bijušajās attiecībās.

4. Neattaisnotas cerības

Psihoterapeits Fricis Perlzs to sauc par “nerealizētu vajadzību” un uzskata to par neirožu un psiholoģisku bloku iemeslu. Jūs plānojāt kopīgu nākotni, izvēlējāties vārdus nākošiem bērniem, iedomājāties, kā visi apskaudīs jūsu ģimenes laimi. Un negaidīti cerības sabruka. No tām ir grūti atteikties, bet vēl sarežģītāk atlaist.

Lai nebūtu sāpīgi un aizvainojoši, vajag saprast, ka ne visiem mūsu nodomiem jāpiepildās un nākamo reizi neiedomāties uz priekšu un neprasīt no partnera to, ko viņš nav gatavs dot.

5. Īpašumtiesību sajūta

Pat būdamas šķīrušās ar partneri, dažas turpina būt greizsirdīgas un nedod viņam brīvību. Viņām jājūtās pārākām un katra konkurence liek viņām būt greizsirdīgām. Piemēram, sieviete pēc šķiršanās pat nepieminēja vīrieti, bet pēc pusgada ieraudzīja viņu kopā ar citu sievieti. Viss, viņa sāk ilgoties pēc bijušā, cenšās trāpīties viņam acīs, meklē informāciju par viņa sievieti.

Iestatījums “piederēt” balstīts uz egoisma, patēriņa un kundzības. Taču, lai izveidotu harmoniskas attiecības, pirmām kārtām vajag vēlēties “būt”: par sievu, par mīlošu cilvēku. Dāvāt nevis saņemt.

Lai neatcerētos par bijušo, labākais vispār nešķirties, bet veidot noturīgas attiecības. Tam ir jāizvēlās cilvēks, ar kuru tiešām vēlies būt un abpusēji strādāt pie attiecību uzlabošanas. Bet, ja šķiršanās notiek, nav vērts uz tā ieciklēties. Bija taču labi, bet kļūs vēl labāk. Galvenais – pareizi nostādīt prioritātes.

Pastāsti mums komentāros, vai tev ir bijuši nostaļģijas brīži par bijušo. Kā arī padalies ar rakstu ar saviem draugiem soctīklos!