“Jūsu puisītis nemaz nav mīļš, kad viņš lien skūpstīt manu meitu!” Ja bērns ar varu apskauj un...

Advertisement
Advertisement

Man daudzreiz nācies vērot situācijas, kad pieaugušie tīksminās par bērnu mīlestības izpausmēm. Tas taču ir tik mīļi: mazs puisītis skūpsta draudzenīti un stipri to spiež apskāvienos…

 

Ko vērts bērnu kāzas! Droši vien daudziem vecākiem ir pazīstamas lepnuma jūtas par savu atvasi, kad bērnudārzā uzrodas līgavainis vai līgava. Mēs esam pieraduši priecāties par bērnu apskāvieniem un kopumā viņus atbalstām. Mācām bērniem būt emocionāliem – atļaujam priecāties, smieties, skūpstīt, bet aizliedzam raudāt. To vien dzird bērnu spēļu laukumā: “Tu taču esi zēns!” vai meitene, bez atšķirības.

Raksta turpinājums
Atklāti sakot, vairākums tētu un mammu vispār nesajēdz kā jāaudzina bērni. Sātīgi ēd un silti saģērbts, rokās viedierīce, pa istabu rotaļlietas. Šis ir ideāls notikumu scenārijs. Darīt var visu, galvenais, lai netraucētu vecākiem.
Toties visi zina par personīgās telpas robežām. Tas taču esi tu un tavs ķermenis! Kā arī jūtas, uzskati, mērķi un resursi. Visa tava iekšējā pasaule ar emocijām, domām un darbībām. Kad šī tēma skar pieaugušos, viss ir viennozīmīgi – nelien. Jebkāds personīgā “es” ietekmēšanas mēģinājums tiek uztverts kā draudi, pret kuriem instinktīvi rodas vēlme aizsargāties.
Personīgā telpa

Neredzamās robežas ir ļoti svarīgas iekšējā komforta izjūtai. Kad cilvēks neprot vai nezin savējās, viņš neapzināti pārkāpj svešas. Un nav svarīgi, cik gadu šim cilvēkam – 43 vai 3.
Nesen lasīju rakstu, kurā viena sadusmota mamma stāsta par situāciju bērnudārzā: “Es vēroju, kā 4-gadīgs puisēns bērnudārzā skraidīja no viena bērna pie otra, ar varu apskāva un centās noskūpstīt šokētās, mazās sejiņas. Viņš pilnībā ignorēja skaidros signālus, kurus viņam sūtīja viņa negaidītās mīlestības upuri. Viņam bija pilnīgi vienalga, ka viņiem ir neērti, bet daži pat baidījās no viņa.”

Satriecoši, bet šis skats izsauca vētrainu sajūsmu pieaugušajos! Vecāki applaudēja, priecājās un nevienam pat neienāca prātā apstādināt šo flirtu. Un pienāca brīdis, kad vienai meitenei apnika šī trakulība un viņa atvēzējusies iegāza vainīgajam pa degunu. Viņu mamma tūlīt pat sarāja par nepieļaujamu uzvedību. Protams, viņa to izdarīja publiski, visādi atvainojoties puisēna mātei.
Šajā dienā bērni apguva kārtējo dzīves mācību – tu nevari sevi aizstāvēt. Tāpēc ka uzbrucējs – tāds burvīgs bērns… Mūsu mammu loģika ir neparedzama. Un puisēns absolūti nav vainīgs. Nav svarīgi, kas kļuva par viņa uzvedības iemeslu: uzmanības trūkums vai banāla pieaugušo kopēšana. Svarīgi ir tas, ka apkārtējie cilvēki viņu neapstādināja, bet visādi veicināja kārtējo dzīšanos pēc uzslavas porcijas.

Dzīvē vajag mācēt pateikt “nē”. Tas ir svarīgāk nekā visi sīnusi un kosīnusi kopā ņemti. Kolīdz bērns iemācīsies saprast apkārtējo pasauli, viņam ir jāiemāca aizsargāt savas robežas. Bet jebkura ielaušanās cita cilvēka personīgā telpā iespējama tikai pēc viņa skaidras atļaujas.
Runājiet ar bērniem! Tādā vienkāršā veidā jūs iemācīsiet viņam jautāt, pirms ko izdarīt.

Tikai tie, kuriem nav bērnu, nesapratīs, par ko ir runa. Neviens nenosoda mazuļus, kuri skūpstās! Es runāju par to, ka vecākiem jābūt vērīgākiem. Ja bērns visus pēc kārtas skūpsta tā, ka citi izvairās, bet mamma uz to skatās tīksminādamās, tad problēma ir ar mammas galvu. Izdariet pareizus secinājumus un māciet bērnus sevi aizstāvēt.
Jebkura personīgās telpas pārkāpšana – nopietna problēma jebkurā vecumā. Obligāti padalies ar šo noderīgo informāciju ar saviem draugiem.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024