Cilvēki, kuriem ir sestā maņa, bieži atvadās no tuviniekiem pirms aiziešanas. Ir īpatnēja lieta, kuru viņi jūt, kad pienāk laiks aiziet. Šie cilvēki piedod saviem bijušajiem ienaidniekiem un regulē attiecības, kuras nepieciešams labot, lai viņi varētu aiziet bez nepabeigtām lietām. Tas nav īpaši izplatīts, bet īstenībā bieži mēdz būt tā, ka cilvēki jūt savu nāvi pirms tam, kad tas notiks. Tas ir nedaudz baisi, bet tajā pašā laikā tas ir labi tāpēc, ka tad ir iespēja atvadīties no tuviniekiem.
Pētījums tika veikts Kenta universitātes psiholoģijas skolā, kura laikā tika pētīta tāda iespējamība, ka cilvēki atklāj savu nāvi ar smaržu.

Arno Vismans, pētījuma vadītājs, analizēja ķermeni nāves procesa laikā. Izrādās, kad cilvēks mirst, ķermenis irst un šī procesa laikā izdalās daudzi aromāti. Viens aromāts – putrescīns, kurš ir sadalīšanās procesa rezultāts.

Cilvēku apziņa nezin aromātu vai to ievēro, bet zemapziņā prāts atpazīst aromātu un zin, ka gals ir tuvu.

Arno Vismans veica dažādus eksperimentus, izmantojot putrescīna, amonjaka un ūdens aromātu. Dalībnieki tika pakļauti dažādiem aromātiem un pēc tam tika izpētīta viņu reakcija. Dalībnieki saistīja putrescīnu ar negatīvām emocijām, kaut gan neviens no viņiem aromātu nepazina.

Taču neviens dalībnieks putrescīna aromātu nesaistīja ar nāvi vai bailēm. Tas ir tāpēc, ka mūsu apziņas prāts neredz saistību, bet zemapziņas prāts redz.

Pētījums, kas tika veikts Kenta universitātes psiholoģijas skolā, ir krietni lielāka jautājuma daļa, ar kuru sastopas daudzi zinātnieki. Bija pētījumi, kuri parāda emociju un aromāta saistību. Piemēram, dažas smaržas var likt mums izjust bailes vai stresu.

Tāpēc, kad kāds, par kuru jūs patiešām rūpējaties, atrodas slimnīcā vai vienkārši ir slims un vēlas jūs redzēt, tad obligāti atrodiet laiku aiziet un viņu apmeklēt. Varbūt viņš zin, ka drīz mirs un vienkārši vēlas jums pateikt pēdējo vārdu. Ja jūs palaidīsiet garām šo iespēju, jūs to nožēlosiet visu atlikušo mūžu.