Šīs summas var likties ļoti mazas, bet, ja jūs tās reizināt ar kafijas tasīšu skaitu, kuras izdzerat dienas laikā, tās ir, faktiski lielākā daļa no ikdienā uzņemtajām uzturvielām. 
  
Tomēr vissvarīgākā priekšrocība ir antioksidantu skaitam. Piemēram, kafija satur vairāk antioksidantu priekš cilvēka, kurš ietur parasto Eiropas diētu.
 
Turklāt, kofeīns ir visplašāk patērētā psihoaktīvā vielu.
 
Kafija ir bagātākais kofeīna avots, ko var atrast arī tējā, šokolādē un bezalkoholiskajos dzērienos. 
 
Viena tase satur 30 līdz 300 mg kofeīna, un vidējā deva ir apmēram 90-100 mg.Kofeīns ir spēcīgs stimulants, kas bloķē inhibējošo neirotransmitera funkciju (smadzeņu hormons), kas pazīstams kā andenozīns. Tādējādi tiek stimulēta smadzeņu darbība un citu neirotransmiteru atbrīvošana, piemēram, dopamīna un norepinefrīna.
 
Tas, savukārt, novērš nogurumu un palielina modrību. Daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka kofeīns izraisa īstermiņa smadzeņu spēju pieaugumu, kas nozīmē labāku reakciju, noskaņojumu un uzmanību.
 
Kofeīns arī stimulē vielmaiņu (kaloriju) ar 3-11%. Tomēr daži efekti ir tikai uz laiku. Tāpēc, ja jūs regulāri lietojiet kafiju, organisms pierod pie šī dzēriena sekām, kas samazina tā efektivitāti. 
 
Turklāt pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas patērē kafiju, ir mazāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu. Šī slimība ir raksturīga ar cukura līmeņa paliecināšanos asinīs, kuras rezultātā ir izturība pret insulīnu.
 
Turklāt kafijas mīļotājiem ir samazināts risks saslimt ar aknu vēzi un cirozi. Aknas ir viens no svarīgākajiem orgāniem mūsu organismā. Tās ir atbildīgas par aptuveni simts funkcijām.
 
Turklāt, kafija ir ļoti noderīga, lai aizsargātu smadzenes vecumdienās, un tā arī novērš dažādas slimības, kas saistītas ar novecošanu. Visbiežāk sastopamā slimība ir Alcheimera slimība.
 
Saskaņā ar pētījumu, cilvēkiem, kas patērē kafiju ir 65% mazāks risks saslimt ar Alcheimera slimību. Otra šāda veida slimība ir Parkinsona slimība.  Līdzīgs rādītājs ir 32-60%.
 
Kafija var arī novērst depresiju. Pētījumi liecina, ka kafijas mīļotājiem ir mazāks risks nokļūt depresijā vai izdarīt pašnāvību.
 
No otras puses, kafija var arī tik pat nopietni kaitēt veselībai. Kofeīnam ir dažādas negatīvas sekas, piemēram, miega traucējumi un nemiers.
 
Kofeīns var izraisīt nemieru, trauksmi, sirdsklauves, un var pat saasināt panikas lēkmes. Turklāt, kofeīns var izraisīt arī miega traucējumus.
 
Paturiet prātā, ka kofeīns izraisa atkarību, tāpat kā nogurumu, uzbudinātību un galvassāpes. Tomēr, ja šo dzērienu lietojat regulāri, organisms kļūst iecietīgs pret šiem simptomiem.
 
Kafija bez kofeīna
 
Daudzi cilvēki dod priekšroku bezkofeīna kafijai. Bezkofeīna kafiju parasti gatavo, kafijas pupiņas mazgā ar ķimikālijām. Un katru reizi kāda daļa no kofeīna izšķīst šajā šķīdinātājā, pirms viss saturs ir pilnībā likvidēts. Tomēr dzēriens pat pēc šīm procedūrām satur kofeīnu, tomēr ar samazinātu daudzumu.
 
Bezkofeīna kafijai nav tādas pašas priekšrocības kā parastajai kafijai. Ir pierādīts, ka dzērienam nav nekādas ietekmes uz aknu slimībām, diabētu vai Parkinosna slimību.
 
Daži mūsdienu kafijas dzērieni satur pārsniegtu kaloriju daudzumu. Turklāt, jūs varat izmantot papīra filtru kafijas pagatavošanai. Proti, nefiltrētā kafija (turku vai franču) satur kafestolu. Šis materiāls satur holesterīnu.
 
No kafijas vajadzētu atteikties vairākiem cilvēkiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, trauksmi vai miega trūkumu.
 
Kopumā šim dzērienam ir daudz pozitīvu ietekmju uz organismu un veselību. Ja jūs esat kafijas cienītājs, tad, protams, jūs domājat,ka šos trūkums var pārvarēt!
 
Neaizmirstiet padalīties ar šo rakstu ar draugiem!