Parazīts, kurš uzveica tironozauru
Slavenais dinozaurs, pazīstams kā Sū, - lielākais un vislabāk saglabājies paraugs T. Rec no visiem atrastajiem iespējams, tika nogalināts pateicoties Trichomonas gallinae, parastākais parazīts, kurš arī šodien `terorizē` putnus. Sū atliekas satur caurumus žoklī, kas liek domāt par asiņainu kauju ar citu tironozauru, kuras rezultātā palika rētas. Tagad, pētnieki ir pārliecināti, ka rētas parādījās nevis kaujas rezultātā, bet no parasta kakla un mutes iekaisuma. Daži putni, tādi kā, piemēram, baloži, kuri saķer šo parazītu, arī cieš no negatīvas ietekmes uz organismu no šī parazīta. Ja parazīts nonāk plēsīgu putnu organismā, tādos kā piemēram, ērgļos tad nopietnas sekas notiek apakšējā knābja apgabalā. Infekcija, iespējams bija tik nopietna, ka 7 tonnas smagais dinozaurs, 13 metru augumā, nomira.

Suņu vēzis, kas tiek nodots dzimumakta laikā:
Suņiem ir vēža forma, kura tiek nodota dzimumkta laikā, šis vēža paveids eksistē jau vairāk kā 2500. gadus un tiek nodotas audzēja šūnas, kuras ir `atgājušas` no saimnieka ķermeņa. Šodien šīs šūnas eksistē visā pasaulē, kā parazīti, nosusinot savu saimnieku organismu un izsūc no viņa visas barojošās vielas. Šis stāvoklis ir pazīstams, kā suņu lipīgais venēriskais vēzis, kurš nododas dzimumakta laikā un arī laizoties, apošņāšanas un košanas ar inficēto ķermeņa daļu. Audzēji parasti regresē trīs - deviņu mēnešu laikā pēc parādīšanās, turklāt suņa sistēma nekļūst vājāka. Tas ir vecākais zinātnei zināmais vēža veids.

Manipulējošās lapsenes
Kaut arī parazīti ir kaitīgi priekš saviem upuriem, kā likums, viņas nenogalina viņus priekš tā, lai pašas pēc tam nenomirtu. Lieta pavisam ir kur citur ar šiem parazītiem, kuri iznīcina savus upurus un bieži apēd tos. Parazīt-lapsenes, kuras atliek savas olas uz upuriem, bet pēc tam viņu pēcteči apēd upuri. Daudzi veidi kontrolē savus saimniekus. Piemēram, lapsenes Argyraphaga Hymenoepimecis, kuras ieviešas zirnekļa Plesiometa argyra organismā, vij uz viņa muguras neparastus audus.

Baktērijas, kuras iznīcina vīriešu dzimtes sugas
Baktērijas, zināmas kā Wolbachia, ielaužās 70% visos pasaules bezmugurkaulniekos, turklāt priekš tā viņi ir izveidojuši speciālas vairošanās stratēģijas. Sievietes upura organismā, viņi var nodzīvot līdz nākamai paaudzei, turklāt viņi kontrolē pat kas nāks pasaulē viņu saimniekiem, tā kā vīriešu dzimtēs baktērijas nav spēcīgas izdzīvot, parazīti parasti atbrīvojas no tiem, vēl tad kad tie atrodas embriju attīstībā, lai dzimtu vairāk sieviešu dzimtes upuri. Viņi arī ir atraduši veidu kā `pārvērst` vīriešu dzimti par sieviešu. Neticami, bet parazīts ir atradis veidu kā savu gēnu ielikt mušas šūnā `ielikt`.

Taurenis - melis
Japāņu taurenis Niphanda fusca atleik savas olas citu sugu ligzdās, parasti viņa savas olas atliek pie skudrām Camponotus japonicus. Jāņtārpiņi, kuri izšķiļās no šīm olām, ar apmānu liek skudrām pieņemt tos par savējiem: viņi imitē vīriešu dzimtes smaržu. Tādas ķīmiskās maskēšānās palīdz saprast, kāpēc šie `sociālie parazīti` izvēlas baroties ar to, ko iegūst skudras vai arī ar pašām skudrām, tā vietā, lai atrastu sev ēdienu patstāvīgi.

Acu infekciējošais tārps
Garais tārps Loa loa, kurš dzīvo tropiskajos mežos un Rietumu Āfrikas purvos, cilvēka organismā nonāk caur mušas kodumu. Tārpi ceļo zem savu upuru āda pastāvīgi, barojoties ar šķidrumiem no cilvēku audiem. Dienā, kā likums, tārpi dzīvo asinīs, naktī viņām patīk slēpties plaušās. Dažreiz tie iemitinās acīs un to esamību acī cilvēks izjūt ļoti sāpīgi.

Pilnīga feminizācija
Parazītu mātītes, ir pazīstamas kā Sacculina carcini, tās nokļūst krabja organismā un pārņem visu viņa ķermeni. Dzīvo viņas uz barojošo vielu rēķina, kuras ir izplatījušās krabja asinīs. Pats parazīts aug karbja apakšdaļā, kur viņš izveido `mājiņu` priekš saviem pēctečiem. Inficētās krabju mātītes ļoti uzmanīgi attiecās pret šo vietu, jo viņu pašu olas glabājas tur pat. Inficētiem tēviņiem izaugs tieši tāds pats vēders kā mātītēm, kur parazīts izmitina visus savus pēctečus.

Nāvējošā sēnīte
Sēnīta, pazīstama ar nosaukumu Ophiocordyceps unilateralis pārvērš savus upurus par staigājošiem miroņiem. Sēnīte dzīvo uz meža augu lapu apakšējās daļas, mežs - tā ir tā vieta, kur ir ideāli temperatūrie apstākļi, mitrums un saules gaisma, kas palīdz sēnītei vairoties un inficēt jaunus upurus. Parazīts iekļūstot skudrā, sāk tur izstrādāt īpašas vielas. Inficētās ar parazītu, skudras - zombiji pamet savas dzīvesvietas un `vazājās` līdz tam brīdim, kamēr sēnīte neizlems inficēt citu upuri. Inficētā skudra, iet bojā, bet no skudras galvas izaug sarkan-brūns sēnes ķermenis. Izraktie pierādījumi liecina par to, ka šī sēnīte daudzu miljonu gadu laikā zombēja skudras.

Parazīts, kuram patīk panašķoties ar mēli
Vēžveidīgais parazīts Cymothoa exigua ir vienīgais riebīgais radījums, kurš nomaina sava upura orgānu. Šis radījums nonāk zivs mutē, kopā ar barību, cieši pieķeras mēlei un sāk to ēst līdz nav apēdusi. Beigās, kad no mēles nekas nepaliek pāri, bet parazīts ir ieķēries mēles saknē, tas paliek par mēles aizstājēju līdz zivs dzīves beigām.

Prāta kontrolējošais parastais organisms
Prāta kontrolējošais parastā organisma parazīts var skanēt kā kaut kas no fantastiskās zinātnes, bet tieši tāds ir parastākais Toxoplasma gondii organisms. Priekš tā, lai nokļūtu no žurkas uz savu pirmo saimnieku, kaķi, viņi pataisa grauzējus vairāk simpātiskākus priekš kaķiem, bet pēc tam provocē apēst žurku. Uztrauc tieši tas fakts, ka par šī parazīta saimniekiem bieži kļūst cilvēki, bet tas savukārt provocē cilvēku uz dažām mums jau pazīstamām lietām: viņam parādās palēnināta reakcija, trauksmes sajūta un pašnicinātība. Šis parazīts diktē upurim, kas viņam ir jāmīl un kas jāienīst.