Pētnieku grupa ar Šenonu Maloni vadībā 30 gadu garumā rūpīgi izstudēja Titānika grimšanas materiālus un nonāca pie negaidītiem slēdzieniem. Izrādījās, ka galvenais katastrofas iemesls nebūt nebija aisbergs!

Patiesībā katastrofa bija jau iepriekš paredzama. Izrādās, ka, pirms laineris pameta krastu, notika kaut kas, kas pēc tam nospēlēja galveno lomu avārijas laikā.

Kad Titāniks pameta kuģa būvniecības laukumu Belfāstā, vienā no degvielas uzglabāšanas tvertnēm notika ugunsgrēks. Kapteinis lieliski zināja par šo problēmu, bet viņš izlēma pastāvīgi tikt galā ar šo problēmu, jo bija apdraudēta tā laika paša krāšņākā kuģa reputācija.

Vairāku dienu laikā, ekipāža patstāvīgi centās tikt galā ar ugunsgrēku, bet, kad Titāniks ieradās Sauthemptonas ostā, laineri pietauvoja to ar neskarto bortu pie krasta, lai pasažieri neredzētu tumšo un apdegušo vietu.

Ugunsgrēka sekas ir ļoti labi saskatāmas dažādās fotogrāfijās. Bet līdz šim neviens nepievērsa uzmanību notikušam, jo laineris darbojās un šķita, ka tas ir pilnībā salabots. Tomēr šis notikums nepalika bez sekām...

Uguns dēļ temperatūra iekšpusē sasniedz 1000 grādu pēc celsija! Kuģa metāls zaudēja elastību un kļuva trausls. Normālos apstākļos pēc sadursmes ar aisbergu nebūtu tik fatālu seku, bet, par nelaimi, sitiens bija tieši bojātā vietā...

„Patiesība pie lainera nogrimšanas bija vainīga vesela rinda briesmīgu sagadīšanos: slikta redzamība, brīdinājumu par aisbergiem ignorēšana, ātruma pārsniegšana bīstamā zonā, kļūda manevrējot, neveiksmīgs sadursmes leņķis... Bet no ugunsgrēka traumēta vieta, kurā notika sitiens, bija pēdējais piliens, kurš nogremdēja kuģi”, - paskaidroja Šenons Moloni.

Jā, šāds atklājums mums māca, ka nav sīkumu, ja runa ir par drošību. Ja arī uz tevi atstāja iespaidu šis atklājums, pastāsti par to saviem draugiem un paziņām!