Atbildīgs cilvēks

Slāvu kultūrā mums kopš bērnības iestāsta, ka atbildīgs cilvēks sasniedz mērķi caur pašupurēšanos. Bērnu dēļ vecāki upurē ļoti daudz, sievas – karjeru laulības dēļ, vīrieši upurē savu brīvību, lai uzturētu ģimeni.

Taču mūs aizskar mūsu vēlmju apspiešana. Piespiedu upuri neizbēgami izraisa mūsos agresīvas emocijas. Iedomājies tik, to, ko mēs esam pieraduši saukt par “upuri”, japāņu kultūrā tiek uzskatīts tikai par savstarpēju apmaiņu.

“Kad mēs darām to, ko jūs saucat par pašuzupurēšanos, - teica man Satoko, - tad tā rīkojamies, vēloties dot vai tāpēc, ka atdot - ir patīkami. Mēs nežēlojam sevi. Neskatoties uz to, cik daudz mēs patiesībā upurējam citu labā, mēs neuzskatām, ka šīs spējas mūs paaugstina garīgi un negaidām balvu pretī.”

Ja līguma noteikumi abiem dalībniekiem ir izdevīgi, neviens nejūtas kā nolemtības upuris.

Daudziem no mums ir pazīstami stress un depresija, kontroles zaudējums pār savu dzīvi. Kā gan Austrumos risina šādas problēmas? Mijaširo kundze pastāstīja par pašdisciplīnas paaugstināšanu sevī ar garīgās sagatavotības palīdzību.

“Pašdisciplīna – tā ir sava veida pacietība. Iedomājies, kā tu uzvedīsies, kad vēlēsies kaut ko apēst. Tu ēd tik, cik vēlies? Nepieciešams ēdienu lietot mēreni (ne pārāk daudz), lai noturētu savu svaru veselīgā diapazonā. Parasti es neēdu tik, cik varētu apēst, jo vēlos nodzīvot ilgāk.”

Prasmīgajai pašdisciplīnai Japānā ir loģisks pamatojums: cilvēks labāk kontrolē savu dzīvi.

“Jauniņais spēj pārvarēt jebkuru bezspēcību, ko viņš izjūt sākumā. Māceklis pilnībā apgūst savu profesiju, meitene apgūst sporta disciplīnu, jaunais tēvs pielāgojas sava bērna prasībām.”

Augsts pašdisciplīnas līmenis padara cilvēku spējīgu vadīt savu dzīvi. Mēs visi zinām, cik grūti mēdz būt mācīties, kāds niknums un bezspēcība mūs piemeklē, ja apmācība neizraisa gandarījumu. Galu galā, nodomā, vai nepamest šo visu?

Par manu jautājumu Satoko Mijaširo brīnās: “Bet kā tad tu gribēji? Lai zinātu dzīvi, sākumā ir jāiemācās. Ja neko neiemācīsies, tad, protams, būsi nelaimīga.”

Taču, pateicoties pašdisciplīnai, daudzas rīcības, kuras šķiet neizturamas, mums pārvēršas par viegli pārvaramām.

Filozofisks princips vēsta, ka neeksistē nekādi šķēršļi starp gribasspēku un rīcību. Vienkāršāk sakot: “Ja vēlies kaut ko izdarīt – dari nevis meklē attaisnojumu!”

Savas rīcības apzināšanās un to novērtējums no citu cilvēku viedokļa, nedod mums iespēju iegūt to, ko mēs vēlamies. Japāņu gudrība mūs māca novērst vainas sajūtu un savu ievainojamo “ vērojošo “es”.” Kad paškontroles slogs ir nomests, mēs atklājam savas patiesās spējas.

Kā gan mani izbrīnīja vecmāmuļas Satoko izteicieni par to, ka japānis, lai uzmundrinātu cilvēku pirms svarīgas lietas uzsākšanas, viņam saka: “ Izturies tā, it kā tu jau esi miris.”

Ja cilvēks ir smagā dvēseles krīzes stāvoklī un nevar noteikt savu tālāko ceļu, viņš nereti atrod sevī spēkus, pieņemot lēmumu “dzīvot, it kā jau būtu miris”. Šī filozofiskā principa ideja balstīta uz iekšējās paškontroles atmešanu un, kā sekas, atbrīvojas no bailēm un piesardzības.

Cilvēks kļūst līdzīgs mironim, kuru neuztrauc viņa uzvedība. Miroņi vairs nebaidās, viņi ir brīvi. Ievērot noteikumu “dzīvot tā, it kā būtu jau miris” – nozīmē pilnībā atbrīvoties no iekšējiem konfliktiem.

Japāņu dzīves principi palīdzēs ekonomēt garīgo enerģiju un koncentrēt uzmanību mērķu sasniegšanai, atmetot baiļu slogu. Tas garantē nevainojamu uzdevumu izpildi bez ierobežojumiem un depresijas. Praktizējot tādu attieksmi kā Satoko Mijaširo, tu sapratīsi, ka tev viss ir pa spēkam!

Ja tev patika šis materiāls, obligāti aizsūti to saviem draugiem. Japāņu gudrība – tas, kas palīdzēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez stresiem un bailēm!