-
- 9972 x
-
https://torno.lv/RE8Wqhj
Viens no Visuma likumiem skan: tāds pievelk tādu. Tas ir tas, kas dzīvo mūsos, obligāti atradīs savu atspulgu apkārtējā realitātē. Pesimistus un skeptiķus ieskaus neveiksmīgi cilvēki, bet harmoniski un laimīgi satiks veiksmīgus.
It kā centies domāt pozitīvi, dari labus darbus un, paļaujoties uz izskanējušo likumu, gaidi brīnumu, bet tas tā arī nenotiek. Kāpēc? Par to detalizētāk pastāstīja slavenais Maskavas psihologs konsultants Aleksejs Fusins.
Raksta turpinājums
“Dzīve pēc uvei principiem nozīmē pilnīgu uzticēšanos Visumam. Kāpēc mēs sakām “darbība caur bezdarbību”? Kāpēc visam jānotiek pašam par sevi? Kā tas ir pats par sevi? Atbilde tāda: Dao rada lietu tumsu. It viss, kas jums apkārt – nav jūsu radīts. Labākajā gadījumā mēs varam laist pasaulē sev līdzīgus, kuri tik tiešām ar kaut ko līdzināsies mums. Jā, ja godīgi, arī piedzimstam mēs paši par sevi.
Taču ne jau ar gribasspēka piepūli cilvēks rodas pasaulē! Kā saka, pat ja nosēdināt deviņas grūtas sievietes, viņas kopā nespēs dzemdēt bērnu mēneša laikā. Auglim ir jānobriest mātes miesās un tikai tad, kad tas ir gatavs – viņš ierodas dienas gaismā. Tāpat notiek arī ar pārējām lietām: viss attīstās, aug un strukturizējas pēc saviem iekšējiem likumiem.
Materiālā līmenī darbojas fizikas un ķīmijas likumi, bet garīgā līmenī darbojas metakognitīvie likumi. Šodien es pastāstīšu par vienu no svarīgākajiem. Tas ir tāds: laime atnāk no ārpuses, bet par nelaimīgiem mēs sevi padarām paši.
Šim likumam piederās tāds labojums: nav jāņem vērā tas, ka katrs cilvēks tiecās būt laimīgs. Nemaz ne. Sākumā mēs tiecamies izdzīvot. Adaptēties. Bet attīstības un pašrealizācijas vērtības rodās vēlāk un ne visiem.
Šeit, protams, īpaša loma ir nacionālai mentalitātei. Pētnieki no World Values Survey vērtības iedala divās grupās: izdzīvošanas vērtības un pašizteiksmes vērtības. Tā, lūk, Krievija ļoti tuva izdzīvošanas vērtību polam (pretējs pašizteiksmei). Bet vai cilvēki, kuri aizņemti ar pastāvīgu izdzīvošanu, var būt laimīgi? Patiešām, nē.
Tāpēc, ja jūs vēlaties, lai ar jums notiek kaut kas labs, sākumam vajag nedarīt sekojošas lietas:
- atrasties gaidīšanas stāvoklī (palīdzības, glābšanas, visa kā);
- steigties, nervozēt, uztraukties, pārdzīvot;
- gaidīt garantijas, kompensācijas, pateicību;
- slēpt aizvainojumus;
- manipulēt;
- veidot kādam vainas sajūtu;
- kontrolēt kaut ko vai kādu;
- baidīties.
No kurienes mums šie postošie paradumi? Tas viss ir no dzīves bailēm, no vientulības sajūtas, no neticības sev un Visuma labsirdībai. Bet Visums atspoguļo katru cilvēku pēc principa: ja tevī nav pietiekoši ticības, tad Izplatījums netic tev.
Lai iegūtu laimi – ir jāpārstāj to vēlēties.
Mīlestība – tas ir darbības vārds nevis lietvārds. Ar mīlestību ir jādzīvo un ar to jādalās nevis tā jāgaida un jāmeklē. Kā teica Ē.M. Remarks (vīriešiem viņš teica, kaut gan mūsu laikos tas vairs nav svarīgi): “Ja tev ir vajadzīga sieviete – ej un atved viņu.”
Тu vai nu pašrealizējies, vai izdzīvo. Sapnis – tas ir iekšējais kompass, bet pašrealizācija – tā ir sapņa īstenošanas prakse. Nevajag sapņot īstas pašrealizācijas vietā: tas ir tas pats, kā sapņot par savām krāšņām bērēm.
Manuprāt, ir taču labāk atlikt naudu saviem plāniem, sapņa īstenošanai nekā bērēm. Kaut gan miljoniem manu tautiešu man, domāju, nepiekritīs.
Vienkārši ļaujiet Visumam padarīt jūs laimīgus. Bet laimīgs var būt tikai tāds cilvēks, kurš realizē sevi, savu sūtību, savu patību, savas rašanās jēgu šajā pasaulē.
Un, starp citu, jums nebūs citas tādas iespējas. Tikai šeit un tikai tagad.”
Ja apkopot psihologa domas, tad var secināt sekojošo: ir jārīkojas droši. Mīlēt nevis gaidīt mīlestību. Uzsākt lietas bez garantijas uz to panākumiem, jo gandarījums ir procesā. Darīt visu godīgi, pirmām kārtām nemānot pašam sevi.
Vai tu tam piekrīti? Uzraksti komentāros.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts