Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības nerodas no tā, ka ir slikta ekoloģija, ūdens netīrs, ēdiens ir no plastikāta un mēs maz kustamies. Nekādā gadījumā! Tas ir pirmkārt.

Slimības neatnāk tāpēc, ka jūs esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms- ideāla mašīna adaptācijai jebkuriem apstākļiem un ēdienam. Mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu pilsētniecisko pulverveidīgo ēdienu, dzert jūsu ūdeni un ostīt jūsu gaisu. Bet, ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet, tāpēc, ka tas ir citādāks. Neierasts mūsu organismam.

Bet jūs pie mums kalnos, piedodiet, raustāties no mūsu avota un upes ūdens, no govs piena, jēra gaļas un visa cita, un no mūsu augstumiem un spiediena jūsu galvas krakšķ kā arbūzi. Bet (!) ne tur, un ne tur- nav labi! Vienkārši, mūsu dzīves vide - dažāda. Kalnos, tāpat, slimo, kā pilsētā, nomierinieties. Un, pilsētās arī ir ilgdzīvotāji.

2. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzas, meditē, nodarbojas ar jogu, ēd diedzētus kviešu graudus, nēsā tādu pašu frizūru kā bija Jēzum, tad tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels. Noteikti nē!

Kāpēc jūs domājat, ka dzīvot jūrmalā lotosa pozā, tad neslimosiet?ja jūs zinātu, cik draugu esmu apglabājusi, kuri piekopa veselīgu dzīves veidu? Īpaši veselīgu! Starp viņiem bija sportisti, ārsti, dziednieki un cilvēki, kas visu diennakti strādāja pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, tie, kas nelamājas, viņi nomira no vēža.

Jums nekad nesaprast, kāpēc atnāk slimība. Beidziet piedomāt pie jēdzieniem “nevar”, “diēta”, un “grēks”. Tas nepagarinās jūsu dzīvi. Jo slimība nav ķermenī, bet gan galvā!

Tāpēc, dzīvojiet un baudiet dzīvi!

Iemācieties galu galā ēst to, kas jums patīk, bet, nevis to, kas ir veselīgs. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet.

Nevarat atmest smēķēšanu? Nedariet to! Bet smēķējiet nevis izjūtot sirdsapziņas pārmetumus, bet ar baudu. Atmest smēķēšanu nevajag. Vajag vēlēties nesmēķēt. Bet aizliegums vienmēr nostrādā pretēji.

Atstājiet nemīlamu darbu un nemācieties no tā gūt baudu, lai kāda tā būtu.

Katrā interneta rakstā ir gudru lamu, pareģotāju, pēkšķi gudrāku palikušu aktieru un nekad nebijušu viedo aforismi. Paskaties un domā: kā es šeit nokļuvu, pie tik augsti garīgiem cilvēkiem? Dažreiz pat slikti paliek no šādiem rakstiem, aiz kuriem, patiesībā, atrodas parasti cilvēki, kā visi, ar pumpām, kariesu, kaimiņiem, radiniekiem, nelaimīgu mīlestību utt.

Esiet tādi, kādi esat! Esiet īsti!

Dariet to, ko vēlējāties un sapņojāt darīt no bērnības! Iemācieties spēlēt ģitāru, klavieres, nodarboties ar vokālu, slēpot kalnos, gleznot, iemācieties keramikas darbus… Nav cilvēku, kuriem nav māksliniecisku dotību, es to jums kā gleznotāja saku! Nesapņojiet par motociklu, bet to nopērciet! Nekrājiet sapņus, tie paliek blāvi un sapūst smadzeņu labirintos!

Vienmēr sapņojāt doties kalnos, bet sēžat birojā? Dodieties uz kalniem! Dzīvojat kalnos, bet sapņojat strādāt birojā?
Ejiet uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!

Patīk vientulība? Norobežojieties ar prieku. Baidāties no vientulības? Ejiet pie cilvēkiem.

Atrodiet prieku un baudu it visā. Pat tur, kur liekas, tas nevar būt.

Un galvenais: cilvēki, dzīves veidam jābūt nevis veselīgam, bet laimīgam!

Un tagad es atklāšu jums vissvarīgāko dzīves un dzīves jēgas noslēpumu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši dzīve. Rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, cilvēki, augi un dzīvnieki, Ikdiena un svētki, Laime un bēda. Un ir Nāve. Un tā atnāk jebkurā laikā, jebkurā vecumā. Vai jums ir laiks, lai dzīvotu ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedriskām normām?

Dzīvojiet ar prieku un nemeklējiet saslimšanas iemeslus un nāvi starp radiniekiem un aktieriem. To mums nav dots saprast.Bet ir dota Dzīve. Un to jānodzīvo priecīgi. Netraucējot priecāties citiem. Un pat palīdzot. Un, ja jums tā patīk meklēt dzīves jēgu, tad varat uzskatīt, ka tā ir dzīvot ar prieku.

P.S.: tas viss nenozīmē, ka atrasties meklējumos , tas ir slikti. Nē. Ja tas jums pat5īk, tad, uz veselību. Bet, tie paši mani draugi, radinieki un svešie cilvēki, mirstot, man atzinās: “Es visu dzīvi kaut ko meklēju, kaut ko darīju, uz kaut kurieni skrēju, bet, pats galvenais bija deguna priekšā. Mīļotie cilvēki. Un viss, ko es vēlējos ar viņiem izdarīt, es vairs nekad neizdarīšu...”

Tauta, es to uzrakstīju tāpēc, ka saņēmu daudz jautājumu par šo tēmu. Jūs man labāk nejautājiet, jo mani uzskati par dzīvi ir diezgan savdabīgi un diezin vai jums patiks.Nevajag vilties! Bet ja godīgi, man ir vienalga... Man vienmēr ir ar kaut ko nodarboties. Man, kā saka, lai iemiesotu visas savas idejas un vēlmes, dzīves nepietiks...Bet, es pacentīšos. Tā arī ir mana dzīve.

Lūdzu, neaizmirstiet laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai līdzenumā, tā ir galvā. Dzīvojiet, kā vēlaties un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga, jūsu laimi neviens nesapratīs. Ja nebūtu laimes novērtēšanas un salīdzināšanas, reliģiju un vērtību, nebūtu arī karu.

Te nav ko piebilst. Dzīvo sev par prieku, jo dzīve tev ir viena.