FIZISKI SODI

1. Pirmais un, iespējams, galvenais iemesls fiziskiem sodiem - tā ir vecāku kontroles un nervu līdzsvara pazaudēšana. Ja mamma vai tētis ir nervozi, noguruši vai satraukti par kaut ko, bet mazais brīnums turpina kliegt un pieprasīt viņam tūlīt pat nopirkt to šokolādi, tad viss tas beidzas ar pliķi, sitienu pa dibenu vai skaļu pavēli aizvērt beidzot muti.

Nav brīnums, ka bērns sāk kliegt vēl skaļāk, saņem vēl vienu porciju un tad viņš apklust. Bet nevis sarunā ar vecākiem, bet apklust un noslēpj sevī aizvainojumu.

2. Situācijās, kad vecākiem nav īpašu argumentu, kādēļ tā darīt nedrīkst, vienkāršāk ir ”sadot pa dibenu” un aizvērt problēmu. Vienīgais, ko bērns saprot šādā situācijā, ka nedrīkst tikt noķerts. Ja tu neesi argumentējis, kādēļ tā nedrīkst, sit vai nesit - bērns nesapratīs.

3. Bērnībā daudzi no mums saņēma sitienu pa pakausi, par maziem nedarbiem. Piemēram, ja ko saplēsi vai sasmērēji drēbes pastaigas laikā, noteikti saņēmi no mammas. Tā bija norma. Jo mantas bija deficīts, kā arī cilvēki bija daudz rupjāki. Pašlaik mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē, un mūsu bērni nekad neuztvers fizisku sodu, kā to uztvērām mēs.

4. Visrupjākais iemesls fiziski sodīt bērnu - tādēļ, ka tā vajag. Jo visi tā dara, tā darīja tavi vecāki un tavu draugu vecāki. Tev ir jāizvēlas: laimīgs vai paklausīgs bērns? Ar paklausīgu ir vienkāršāk, bet paklausīgais pieaudzis reti kad mēdz būt laimīgs.

Paklausīgam bērnam pieaugušā pasaulē būs ļoti sarežģīti atrast sevi, jo viņš ir pieradis pakļauties un klausīt. Šādus naivus cilvēkus izmanto visi, kuriem nav slinkums. Vai tu gribi, lai tavu bērnu izmanto?

5. Bērni, kurus sit un kritizē, visbiežāk izaug noslēgti un nekomunikabli. Šādās agresīvās attiecībās nav uzticības, un tas nav nekāds brīnums. Bailes māca mazuli baidīties, un tā nav nekāda audzināšana.

Aizvainojuma un nesapratnes atmosfērā sagrūst bērna personība, viņš pārvēršas par izbijušos upuri, uzskatot, ka spēcīgajam vienmēr ir taisnība. Vai var notikt kas neizmaināms: bērns pārstās cienīt vecākus.

6. Beigu beigās, pamēģini nosaukt visu savos vārdos. Tā vietā lai draudētu ar tekstu: ”tagad dabūsi pa dibenu” vai ”tu panāksi to, ka tevi noper”, pamēģini pateikt bērnam patiesību. Frāze ”tagad es tevi sitīšu” ir spējīga apstādināt pašu stingrāko māti vai tēvu. Šāda situācijas izmainīšana ir spējīga vislabākā veidā izprast problēmu un uzņemties pilnīgu atbildību par vardarbīgu rīcību attiecībā pret mazo cilvēciņu.

Sodīt vai nesodīt bērnu, tas ir katra vecāka izvēlē. Bet ir vērts atcerēties, ka mūsu bērni pilnībā no mums atšķiras un tos audzināt ar viduslaiku metodēm ir pilnībā bezjēdzīgi un pat bīstami mazā cilvēciņa veselībai nākotnē.

Audzināšanu nevar aizvietot ar siksnu, tas ir pats banālākais veids, kā ieklapēt sapratni par kaut ko bērna apziņā. Mīli savu mazo brīnumu un tad tu būsi patiešām lepns, ka tev ir izdevies izaudzināt pilnvērtīgu intelektuālu sabiedrības indivīdu!

Neaizmirsti dalīties ar šo noderīgo informāciju ar citiem vecākiem, tā noteikti liks viņiem aizdomāties par viņu bērnu audzināšanas metodēm.