Vai var taisīt kolonoskopiju? Obligāti! Mēs esam pārliecināti, ka baidīties vajadzētu nevis no kolonoskopijas, bet neapdomātas atteikšanās no tās. Kaut arī normāls cilvēks izjūt kautrību runājot par zarnām, šī tēma ir ļoti aktuāla.

Mēs neesam izauguši līdz tādai sapratnei kā vācieši vai amerikāņi. Un jebkuras citas problēmas par kuņģa vai zarnu problēmām vai pat vārds ”kolonoskopija” rada, ja ne šoku, tad klusas šausmas pavisam noteikti.

Turklāt ārsti saka, ka 70% apdzīvotības cieš no dažādām resnās zarnas slimībām, bet zarnu vēzis ierindojas pirmajā vietā starp visbiežāk izplatītajām slimībām.

”Ap 50 gadu vecumu manai mammai bija dažādas slimības, starp kurām bija arī problēmas ar gremošanas sistēmu. Pie ārstiem viņa nekad negāja, paļaujoties uz ”gan jau būs labi”. Tomēr nebija labi.

Pēc pāris gadiem viņa sāka strauji zaudēt svaru, parādījās sāpes kuņģī. Viņai nācās apmeklēt ārstu un diagnoze nebija nomierinoša: taisnās zarnas vēzis. Tika veikta operācija, pēc kuras sākās metastāzes un pēc 6 mēnešiem viņa nomira 57 gadu vecumā”, - raksta savā blogā Tīna Hellviga.

Laicīga pataloģijas noteikšana garantē 90% gadījumu izārstēšanu. Palpācija, ultraskaņa, rentgens, tomogrāfija, analīzes arī var palīdzēt resnās zarnas vēža noteikšanai, tomēr kolonoskopija palīdz bez ķirurģiskās iejaukšanās apskatīt zarnu iekšpusi un to stāvokli.

Kaut ari kolonoskopija liekas ļoti grūta un traumējoša procedūra, tā ir daudz vienkāršāka un vieglāka, nekā tu domā! Kolonoskopiju veic tā: taisnajā zarnā tiek ievadīta maza endoskopiska kamera, kas uz monitora ekrāna parāda visu palielinājumā. Tādā veidā ārsts kārtīgi apskatās zarnas iekšējās sieniņas.

Procedūra, par laimi notiek narkozē, tāpēc pacients burtiski guļ un neko nejūt. Un ja speciālisti pamana uz zarnu sieniņām pataloģiskus izaugumus, tad viņš uzreiz atbrīvojas no tiem.

Parasti kolonoskopija norit labi un ļoti reti, kad rada diskomfortu vai sāpīgas izjūtas. Izmeklēšana norit ne ilgāk par 15 minūtēm un notiek speciālā kabinetā, bet speciālists dara visu, lai pacientam būtu komfortabli.

Pēc kolonoskopijas veikšanas parasti nenozīmē nekādas īpašas diētas, var turpināt ēst ierastajā režīmā. Iespējams var rasties kuņģa uzpūšanās sajūtas, bet tas ātri pāries.

Atrodot kādas pataloģijas, polipus vai kolītu, ārsts nozīmēs zāles, procedūras un tajā skaitā arī diētu. Parasti tiek vērsta uzmanība uz augu produktiem. Tas palīdz uzlabot zarnu motoriku un ir ideāla profilakse resnās zarnas slimībām.

Kādos gadījumos vajadzētu pierakstīties uz kolonoskopiju?

1. Pie šādu simptomu parādīšanās: gļotu vai asins izdalīšanās no taisnās zarnas, sāpes vai diskomforts vēderā, uzpūšanās, sistemātiska ķermeņa temperatūras paaugstināšanās.

2. Ja iepriekš ir atrasti polipi, kuri var radīt onkoloģiskas slimības.

3. Zarnu sieniņu divertikulozes gadījumā, jo kabatas ir īsts infekciju rezervuārs.

4. Aizdomās par kolīta vai Krona slimībām.

5. Ja radiniekiem ir bijuši polipi vai resnās zarnas audzēji.

6. Ginekoloģisku operāciju sagatavošanas laikā.

1. Lieto uzturā mazāk sāļu un treknu ēdienu.

2. Lieto pietiekami daudz šķidruma katru dienu!

3. Sabalansēts uzturs, kas ietver sevī olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī veselīgos taukus. Nē, nav vajadzības pārstāt ēst maizi, makaronus vai aromātiskos kartupeļus - vienkārši viss ir jāēd ar mēru.

4. Zivis - veselīgo tauku un visu iespējam vitamīnu lāde. Kaut vismaz viena diena nedēļā ar zivi padarīs tevi veselāku!

5. Ievies uzturā svaigus dārzeņus un augļus. Tie, kā zināms, ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem.

6. Un galvenais - atsakies no visiem kaitīgajiem ieradumiem, piemēram smēķēšanas un alkohola lietošanas.

Atliek tikai pateikt, ka cilvēki visbiežāk baidās nevis no pašas izmeklēšanas, bet no neveiklības un no vārdiem, ko beigās pateiks ārsts. ”Un ja kaut ko atklās?” - domā daudzi. Atmet šīs muļķības, jo mūsdienu izmeklēšana un profilakses palīdzēs izbēgt no problēmām nākotnē. Esi vesels!

Neaizmirsti padalīties ar šo rakstu, lai arī tavu draugi redz.