Beidzot sagaidījis ilgi gaidīto atvaļinājumu, Dubajas auto salona darbinieks, 62 gadus vecais Muhameds Bašars Abdul Kadars nolēma apciemot radiniekus Trivandrumā, Indijā, Kerala štata galvaspilsētā. Atgriežoties no dzimtenes, viņš nopirka biļeti uz reisu EK – 521, kurš devās no Indijas uz Saūda Arābijas Emirātiem. Tomēr lidmašīna tā arī netika līdz galamērķim – katrā gadījumā ne visa, vienā gabalā. Ielidojot Dubajas lidostā, piloti nespēja atvērt šasijas un nācās nolaisties bez tām, rezultātā salonā sākās ugunsgrēks.

Par laimi, komanda nostrādāja profesionāli, un neļāva notikt traģēdijai. Stjuarti paspēja izlaist pasažierus pāris sekundes pirms tam, kā lidmašīna pārvērtās par uguns bumbu. Visi 300 pasažieri, kuri bija lidmašīnā, Saūda Arābijas Emirātu, ASV, Indijas un Lielbritānijas pilsoņi, brīnumainā kārtā paspēja izglābties.

Nepaspēja Kadars tā īsti attapties un nopriecāties par brīnišķīgo izglābšanos, kā viņu sasniedza jaunas graujošas ziņas: viņš kļuva par vietējās Dubajas loterijas Millenium Millionaire uzvarētāju, vinnēja 3,67 miljonu dirhēmu, ko konvertējot sanāk miljons dolāru! Šis vinnests nāca ļoti laicīgi, jo tikai pēc 4 mēnešiem Kadaram ir jāiziet pensijā.

Zīmīgi, ka savu laimīgo biļeti ar numuru 0845, Kadars nopirka maijā, duty free veikalā, starptautiskajā Dubajas lidostā, un devās atvaļinājumā, kurš viņam gandrīz neatņēma dzīvību. Šī bija 17 – tā biļete, kuru viņš nopirka laikā, ko nodzīvoja Emirātos.

Tagad, kā uzskata Kadrs, viņa dzīvei ir pilnīgi jāmainās. „Es dzīvoju Dubajā jau 37 gadus un uzskatu šo valsti par mājām, - tā viņš saka. – Man nav bijusi viegla dzīve, bet pēc pāris mēnešiem jau ir pensijas laiks! Kad es paliku dzīvs aviokatastrofas laikā, es nolēmu, ka Dievs man ir devis vēl vienu dzīvi, piedevām svētīja mani ar naudu, kuru es tērēšu labiem mērķiem”. Savu izglābšanos viņš sauc par „brīnumu” un par „pašu vērtīgāko Dieva dāvanu”.

Tagad, kad aizies pensijā, Kadars ir nolēmis atgriezties Indijā un iztērēt daļu vinnesta visnabadzīgākajiem indiešiem, vispirms – nabadzīgiem bērniem Keralā, kuriem ir ļoti vajadzīga nauda un medicīniskā palīdzība. „Es negribu atdot naudu labdarības fondiem, - viņš saka. – Es plānoju pats atrast cilvēkus, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un iedot viņiem naudu. Es pats biju nabadzīgs, un zinu, kā tas ir. Esmu pārliecināts, ka Dievs ir izglābis mani ar noteiktu mērķi, iespējams, tieši šāds tas arī ir”.

Patika materiāls? Atbalsti mūsu komandu! Dalies ar to!