Bites inde

Bites indes toksīns, ko sauc par melitīnu var aizkavēt HIV izplatīšanos asinīs. Melitīns pat var iznīcināt HIV, pārraujot minētā vīrusa aizsargapvalku. Pie tam, inde nekaitē normālām šūnām, atstāj tās neskartas.
ASV pilsētas Sentluisas zinātnieki cer, ka toksīnu var izmantot arī profilaktiskos nolūkos.
Bišu inde var palīdzēt noņemt sāpes, ko izsauc reimatoīdais artrīts. Brazīlijas pilsētas Sanpaulu pētnieki konstatēja, ka molekulas, ko satur bišu inde, paaugstina glikokortikoīdus organismā (pretiekaisuma hormons).

Bites smagi strādā

Pēc aukstumu iestāšanās darba bites var nodzīvot deviņus mēnešus.
Bet vasarā viņas nedzīvo ilgāk par sešām nedēļām. Šajā laika periodā bites strādā līdz spēku izsīkumam.

Noteikts darbs bitei

Katra bite izpilda tikai savus noteiktus pienākumus. Bites- izlūki meklē jaunus barības avotus. Bites- kareivji, kurus zinātnieki konstatēja tikai 2012.gadā, visu savu dzīvi izpilda apsarga lomu. Tāpat ir bites, kas atbild par bišu stropa attīrīšanu no mirušām bitēm. Bet ir arī visdīvainākie pārstāvji, kas var mainīt savas darba vietas visā savas dzīves garumā. Tajā brīdī arī notiek ķīmiskas izmaiņas viņu smadzenēs.

Bites smadzenes

Kad bitēm sākas visa organisma novecošanās, tad viņu smadzenes izvairās no šī procesa. Īstenībā, viņu smadzenes attīstās atpakaļgaitā. Iedomājieties, ka jūs braucat ar velosipēdu, uz kura jūs jūtaties aizvien jaunāks.
Atsevišķi zinātnieki uzskata, ka minētais atklājums mums palīdzēs aizkavēt plānprātības iestāšanos.

Ārstnieciskie stropi

Lai nostiprinātu savus stropus, bites izmanto apses un mūžzaļa koka, ko sauc par propolisu, sveķus. Propoliss ir savdabīga stropu līme.
Lai gan bites to izmanto medus glabāšanai, cilvēki to lieto cīņai ar baktērijām, vīrusiem un sēnītēm.

Pētījumi parādīja, ka stropu propoliss var ārstēt:
- Herpesa vīrusu,
- Stomatītu,
- Angīnu,
- Ekzēmas.

Bites atpazīst sejas vaibstus

Bites medusnesējas ir spējīgas atpazīt cilvēka sejas vaibstus. Tās redz visas sejas aprises: uzacis, lūpas un ausis. Tā ir saucamā „konfigurācijas apstrāde”, kas, kā cer, palīdzēs zinātniekiem datoriķiem uzlabot sejas atpazīšanas tehnoloģiju.

Bites ir individuālas

Pat stropos ir godīgas bites un bites – sliņķi. Ilinoisas štata pētnieki atklāja, ka ne visas bites aizvietojamas darbā.
Dažas bites mīl asas sajūtas. Citām ir kautrīga uzvedība. 2011.gadā ar pētījumu palīdzību konstatēja, ka bites var būt pesimistes, ar to pierādot, ka zināmā mērām arī viņām var būt jūtas.

Bites gūs baudu no kofeīna un kokaīna

Daba neradīja kofeīnu baudas dēļ. Īstenībā tas aizsargā augus, padzenot kaitēkļus un pievilinot apputekšņotājus.
Ņūkāslas zinātnieki konstatēja, ka nektārs ar kofeīnu palīdz bitēm atcerēties, kur ir zieds, palielinot otrās vizītes iespēju.
Tajā pašā laikā kofeīns liek bitēm labāk strādāt, kokaīns tās pārvērš par īstām melēm.
Bites atgriežoties stropā paziņo par labām medus vietām ar dejas palīdzību. Zinātnieki novēroja tādas bites, kurā uz mugurām bija uztriepts kokaīns. Pēc tam bites dejoja savas dejas, īstenībā, to nedrīkstot darīt, jo apmānīja citas par neesošām medus ieguves vietām. Izpētot šādu uzvedību, zinātnieki cenšas labāk izprast narkomāniju kā slimību.

Bites kā vikingi

Bites izmanto sauli kā kompasu. Bet kad ir mākoņains, tad viņas orientējas pēc polarizētās gaismas, izmantojot speciālus receptorus, lai atšķirtu, kur debesīs atrodas saule.
Vikingi varēja izmantot līdzīgu sistēmu: saulainajās dienās viņu navigācija strādāja ar saules pulksteņa palīdzību, bet mākoņainā dienā „saules akmeņi” ( kalcīta gabali) , kas strādā pēc fotoaparāta Polarod principa. Palīdzēja viņiem nezaudēt kuršu.

Bites- matemātiķi

Iedomājieties, ka jums ir jāizpilda kāds uzdevums. Piemēram, jums ir jāapmeklē seši veikali. Un visi seši atrodas dažādās vietās. Kā izrēķināt īsāko ceļu, lai apmeklētu visus sešus? Matemātiķi to sauc par „komivojažiera uzdevumu”, un lai to atrisinātu, var tikt izmantots pat dators.
Tomēr bitēm tas nav grūti. Londonas universitātes Royal Holloway University pētnieki konstatēja, ka bites lido pa īsāko ceļu starp ziediem. Līdz šim tās ir vienīgās būtnes, kas var atrisināt šādus uzdevumus.

Bites taupīgi celtnieki

Marks Terencijs Varrons 36 gadā pirms mūsu ēras apgalvoja, ka šūnas ir vispraktiskākās struktūras pasaulē. Gadsimtu vēlāk grieķu matemātiķis Papps nostiprināja „šūnu hipotēzi”, paziņojot to pašu. Gandrīz 2000 gadus vēlāk Tomass Heizls uzrakstīja 19 lappuses ar matemātiskiem pierādījumiem, kas parāda, ka no visām iespējamām struktūrām celtniecībā šūnas tiek izmantots vismazākais daudzums vaska.
Ir jau pierādīts, ka visefektīvākās celtniecības struktūras- tās ir sienas 120 grādu leņķī, kas ir ideāls sešstūris.

Bites kā sērijveida slepkavas

Sērijveida slepkavas uzvedas kā bites. Slepkavas izdara noziegumus netālu no mājām, bet tajā pašā laikā, pietiekami tālu, lai viņus nesāktu turēt aizdomās kaimiņi.
Un bites vāc ziedputekšņus netālu no saviem stropiem, bet pietiekami tālu, lai plēsoņas nevarētu atrast stropu. Lai saprastu, kā viņas nosaka šo „bufera zonu” zinātnieki pētīja bišu uzvedību un aprēķināja dažus algoritmus.
Pēc zinātnieku secinājumiem policijai būtu jāizmanto datormodeli pēc bišu uzvedības principa lai atrastu noziedzniekus.

Bites rada darba vietas

Aprēķināts, ka amerikāņi izlieto medu aptuveni 130 miljonus kilogramu gadā. Bez tam, ASV Zemkopības ministrija uzskata, ka bites apputekšņo aptuveni 80% no lauksaimniecības kultūras, kas dod tikai ASV peļņu vairāk nekā 20 miljardi dolāru gadā.