Bet tā nav bijis vienmēr. Vēsturiskos laikos sievietēm nebija gandrīz nekādu tiesību. Viduslaikos vispār baidījās muti vaļā vērt. Jo visi bija zem inkvizīcijas vērīgā skatiena, kura ar prieku izskatītu jebkuras aizdomas par burvestību.

Aizdomās turamo liktenis bija smags. Viņus dienām un naktīm mocīja un spīdzināja pašos briesmīgākos veidos, lai viņi piekristu sadarbībā ar nelabo. Šodien mēs tev pastāstīsim par pašiem populārākiem veidiem, kurus izmantoja inkvizīcija, lai atklātu patiesību par raganām.

1. ”Peldes krēsls”

Viena no pašām populārākām metodēm bija raganu krēsls peldei. Šis ”lieliskais” pārbaudījums bija sekojošs: iespējamo raganu piesēja pie krēsla, kuru periodiski gremdēja upes ūdenī un vilka ārā.

Konstrukcija bija viltīga: koka baļķis balstam, no vienas puses tam piesēja krēslu ar sievieti, bet no otras - striķi, kuru vilka, lai iegremdētu ķermeni ūdenī vai izvilku to ārā.

2. ”Stārķis”

Šis ir visai vienkāršs spīdzināšanas līdzeklis. Tas pilnībā saslēdza upuri, neļaujot kustēties. Sievietes ieslēdza slēdžos, salieca kājas un piespieda ceļgalus pie krūtīm. Tādā veidā augums ātri notirpa, bet nelaimīgā sāka izjust ellīgas sāpes, kuras izplatījās no jostas vietas, pa visu ķermeni. Bieži no šāda pārbaudījuma juka prātā pāris dienu laikā.

3. ”Raganas krēsls”

Šausminošs izgudrojums - ”raganas krēsls” vai ”inkvizīcijas krēsls”. Izskatījās kā krēsls ar rokas dzelžiem un asumiem, kuri viegli iedūrās miesā.

Sievieti, kuru turēja aizdomās par sadarbību ar tumšiem spēkiem, sēdināja uz krēsla un paralēli spīdzināja ar sakarsētu dzelzi vai ūdeni. Visizturīgākās noturējās vairākas dienas, bet neviena neizdzīvoja pēc šādas spīdzināšanas.

4. Spīdzināšana ar ūdeni

Inkvizīcija izmantoja viltīgu veidu, kā piespiest raganu atzīties, to sauca par spīdzināšanu ar ūdeni. Rezultātā upuris juta spēcīgas sāpes līdz aizrijās.

Vēl briesmīgs bija veids, kad piltuve tika likta anālā vai maksts atverē. Caur piltuvi nelaimīgām iebēra kukaiņus, kuri radīja briesmīgas sāpes un ciešanas.

5. ”Bumbieris”

Ja upuri izrādīja brīnumainu izturību un negribēja atzīties saiknē ar sātanu, tad viņas gaidīja, lūk, šāda ”mīlīga” rotaļlieta. Pateicoties līdzībai, arī to sāka saukt par bumbieri.

Izmantoja to sekojoši: iebāza dziļi upura intīmā vietā un sāka griezt atslēgu. Pēc šādas rīcības, mehānisma lapiņas atvērās un burtiski plēsa sievieti pušu no iekšpuses.

Pastāvēja arī citi spīdzināšanas veidi, kuri nebija tik nežēlīgi. Tomēr inkvizīcija nekad nepalaida garām iespēja palaist savu nāves mašīnu.

Ko tik senatnē nedarīja, aizsedzoties ar Dieva vārdu un saucot savu drausmīgo rīcību par taisnīgu. Cilvēki vienmēr ir meklējuši attaisnojumu savai neiedomājamai rīcībai, lai attīrītu sirdsapziņu un gulētu mierīgi.

Atstāj savus komentārus un dalies ar šo rakstu ar draugiem.