Smadzeņu ķīmija

1. Dopamīns (dopamīns)
2. Oksitocīns
3. Serotonīns
4. Endorfīns
5. Kortizols (kortisols)

Pirms mēs dodamies mācīties par ķīmiju, noskaidrosim, kāpēc mēs runājam par to, ka ķīmija vada smadzenes. Liekas, ka cilvēks taču ir saprātīgs, viņam ir brīvs gribasspēks, u.t.t.?

Izvēlēsimies modeli, kas abstrakcijas ziņā ir pietiekams, lai analizētu.Anatomiskais modelis šai vienkāršotajai analīzei ir pārāk sarežģīts, ņemsim vienkāršotu, moduļu vai vienādotu modeli. Maknīla trīsvienotais smadzeņu modelis mums derēs.

Smadzeņu iekšienē patiesībā ir TRĪS smadzenes:

• Human vai cilvēka smadzenes (neocortex)
• Mammal vai emocionālās/limbiskās smadzenes
• Reptile vai reptīlās, vissenākās smadzenes (izdzīvošanas instinkti).

Piemēram, paskatieties, kā kuram ir paveicies ar smadzenēm:

• čūskas nedomā, viņas tikai reaģē, rīkojas, reproducējas, gandrīz nejūt sāpes.
• suņi jūt vēlēšanos, prot gribēt, jūt statusu, sajūt apvienību, tās ir kompanjoni, jūt sāpes, vilšanos.
• pērtiķiem vai cilvēkiem ir jābūt loģikai, prot lasīt un skaitīt, runāt, turēt līdzsvaru, klausīties un sacerēt mūziku.

Pirmās ķīmiskās nepatikšanas

95 procenti no visiem risinājumiem notiek reptilajās un limbiskajās smadzenēs.Mēs adresējam savas runas, vēstules un prezentācijas cilvēka smadzenēm, kas ir ļoti labi mācīts un prot pateikt NĒ. Tās tikai saglabā mūs no izmaiņām.
Padomājiet - jūsu smadzenes traucē mainīties... tas ir, tās domā, ka aizsargā jūs no izmaiņām. Un jo vairāk jums ir smadzeņu, jo vairāk tajās ir pieredzes, jo sliktāk jums. Gudri cilvēki prot aizstāvēties. No visa.

Kādus notikumus vai situācijas izraisa (tas ir, kļūst par trigeriem) tie vai citi hormoni?

Dopamīna trigeri

Situācijas, kurās mēs gaidām kaut ko patīkamu vai nezināmu, bet ar sagaidāmo pozitīvo atrisinājumu. Ietekmes ilgums: 2 minūtes.

Oksitocīnu trigeri

Aizsargātības, vienotības, mīlestības, bērna dzimšanas izjūtas. Tam visam atvēlētas 6 minūtes, bet pēc tam atkal kaut kas jāizdomā vai jāpapildina.

Starp citu, daudzus smēķētājus vada nevis nikotīna, bet gan oksitocīna trigeri. Tas ir, viņi pierod nevis pie nikotīna, bet gan pie smēķētāju sociālā apvidus – aprunāties, izdarīt pārtraukumu.

Serotonīna trigeri

Pārākums, statusa paaugstināšana, uzvara, atpazīstamība un atzīšana. 24 stundas šīs brīnišķīgās sajūtas. Uzvarētāja diena. Diennakts pilsētas izlaupīšanai.

Endorfīna trigeri

Nedaudz mazāk, aptuveni 4 stundas peldina mūs apzināšanās sajūtā, ka tu esi dzīvs, eksistē un vispār esi! Paskaidrosim. Piemēru ir daudz.

1. Ja sākumā bija sāpīgi, tad adrenalīna viļņu iespaidā sāpes pārgāja.
2. Patiesi smiekli, asaras vai niknums – zināšanai, pēc ietekmes spēka.viss tiek rakstīts vienā rindā.
3. Prieks muskuļiem: piemēram, masāža.
4. Spilgtas skaņas, mūzika, ritms (Pagaidiet, pagaidiet, tas taču ir klubs?)
5. Arī atmiņas par visu augstākminēto arī tā var iedarboties.

Kortisola trigeri (vai kortizols)

1. Mātes un bērna atšķiršana
2. Šķiršanās no laulātā vai nodevība
3. Statusa zaudēšana pēc atlaišanas no darba
4. Sociālā izolācija (klusums)
5. Kad jūs piekrāpa
6. Pārciestā kaitējuma sajūta, zaudējums, bailes.

Vai ir domas, cik ilgi var pastāvēt šāda lieta?

3 gadi. TRĪS gadi!

Inde, kas dzīvo jūsu smadzenēs veselus 3 gadus! Sveikas - evolūcija un visas mūsu senču pārdzīvotās sāpes un vilšanās: neej uz turieni, neej uz šejieni, nekāp augšā - nokritīsi, vienmēr ēd zaļos augļus - nenoindēsies. Smadzenes ļoti labi uztver kortizolu, jo tas mums palīdzēja izdzīvot kā bioloģisku sugai. Mēs ļoti ātri skrienam, nelidojam, bet izdzīvojām. Kortizols un smadzenes, ir cieši vienoti. Tā bija nepieciešams.

Padomājiet. Kortizols dzīvo mūsu ķermenī 3 gadus. Un liek jūsu smadzenēm bremzēt. Liek jūsu smadzenēm tevi pasargāt. Sodīti? Nerunā pretī. Atlaida? Neizcelies. Smadzenes ļoti ātri mācās.

Mēs neticam. Mēs neticam sev, jo mūsu smadzenēs ir kortizols.

Kortizols mūs iemācīja, ka mums neizdosies.

Pagaidiet, bet dažiem taču izdodas?

Bizness, karjera, interesants darbs, komandējumi. Kā tad tā? Kortizols viņiem nepietika, kad visiem dalīja, vai kā?
Smadzenes mācās. Gan sliktu, gan labu.

Daži ir iemācījušies būt par neko un sēdēt, iebāzušiem savus uzskatus pakaļā. Bet citi ir iemācījušies celties, staigāt un darīt.

Ziņas un visa negatīvisma plūsma no televizora māca mūs būt bezpalīdzīgiem. Jo tur ir slikti, kaut kas ir noticis, bet tu sēdi un neko nevari izdarīt. Smadzenes iegaumē - nav jāieslēdzas, ja notiek kaut kas slikts.

Mēs daudzas reizes nebijām ieslēgušies (skatoties televīziju), un nekas slikts nav noticis. Tātad nav jāreaģē. Paiet garām. Tā ir iemācīta bezpalīdzīga. Jo domājošie un aktīvie cilvēki, no lielas cilvēku vadības sistēmas redzesloka, nav vajadzīgi. Iemācīsim viņiem būt bezpalīdzīgiem.

Bet var iemācīt smadzenes domāt citādi. Izveidojot risinājumu, darbību un veicināšanas secību. Ieaudzinot smadzenēs ieradumu darīt kaut ko. Smadzenes arī to lieliski iemācās.

Es domāju ar to dalīties ar jums vai ne, bet, ja mēs te runājam par intīmo, par hormoniem, tad lai iet. Man ir vājas locītavas un lieks svars. Lieliska kombinācija, lai biežāk mežģītos rokas un kājas, spēlējot futbolu vai basketbolu.
Es bieži izmežģīju potītes, spēlējot futbolu, basketbolu vai vienkārši skrienot. Un es pamanīju, ka ja uz reiz pēc tam apsēsties uz zemes vai soliņa un novilkt sporta kurpes, tad man pietūks kāja. Es pāris dienas negāju uz skolu, un tas mani apmierināja.

Un tad es palaidu garām satikšanos, jo nevarēju atbraukt. Tad es palaidu garām kaut kādas jaukas svinības. Un vēl, šajās dienās es jutos bezpalīdzīgs. Pretīga sajūta gan veselīgam vīrietim, gan 20 gadus vecam studentam.

Es mēģinu vairs nesēsties uz soliņa pēc tam, kad izmežģīju kāju, bet iet, neapstājoties.Un kāja vairs nepietūka. Šķiet, ka šajā brīdī uzlabojās asinsrite, bet es nezinu precīzi. Es iemācījos iet uz priekšu, jo man nepatīk kļūt bezpalīdzīgam uz vairākām dienām, kad nav iespējas nokļūt līdz tualetei.

Esmu iemācījos domāt savādāk. Tas nenozīmē, ka man nesāp. Es sveru vairāk nekā 120 kg. es vienkārši eju. Lamājos, bet es eju. Jo es sevi iemācīju.