Katram cilvēkam brīvā un demokrātiskā valstī ir iespēja izteikt savu viedokli, kas neaizskar citu cilvēku godu un cieņu, lai gan šo robežu ir grūti iezīmēt. Vienu cilvēku uzkurina sīkumi, bet citiem pat trīsstāvīgi vārdi neko neizsaka. Tāpēc šādas lietas jāvērtē ilgtermiņā un kopējā kontekstā, ko attiecīgais cilvēks vēlas pateikt vai parādīt. Šajā situācijā Illarions Girss ar savām metodēm mēģina sasniegt vēlamo mērķi, bet viņš nevēlas pieņemt demokrātiskas valsts pamatprincipu, visu nosaka vairākuma viedoklis. Skaidrs, ka Latvijā ir daudz krievu, bet tik pat skaidrs fakts ir tas, ka šie krievi te masveidā tika ievesti nepilnus 100 gadus atpakaļ. Tā kā ar šādu rīcību viņš diez vai paies vienu soli tuvāk savam mērķim, drīzāk Latvijā kļūs vairāk tādu cilvēku, kuri labāk redzēs šo cilvēku aizejot, neka nākot.
