Mēs atminamies fizioloģes Nataļjas Behterevas labākos citātus, pēc kuru izlasīšanas daudz kas nostājas savās vietās. Stiprs vārds spēj dziedēt ne sliktāk par zālēm!

Behtereva Nataļja Petrovna

1. “Es bieži par smadzenēm domāju tā, it kā tās ir atsevišķs organisms, it kā “būtne būtnē”. Smadzenes pašas sevi aizsargā no tā, lai negatīvo emociju vilnis tās nepārklātu pilnībā. Kad es to sapratu, tad jutos tā, it kā būtu atradusi pērli.”

2. “Faktori, kuri visbiežāk un būtiski ietekmē vesela cilvēka smadzeņu stāvokli, ir emocijas. Ieaudzināts emociju līdzsvars, samērīgs lepnums un noturība ir svarīgākie noteikumi, lai pilnībā realizētu talantu.”

3. “Gadi aiznes visu ārējo. Gadiem ejot, cilvēciskā dvēsele pakāpeniski atbrīvojas no apvalkiem un parādās savā sākotnējā formā. Jau vairs nav vajadzība patikt, spēlēt kaut kādas spēles. Varu būt pats, sacīt, ko domā un kā jūti.

Beidzot saproti, ka laime ir tas, ar ko vari tieši šodien un tagad padalīties ar citu, kaut kas ļoti mazs, trausls un šausmīgi svarīgs – labākais vilnas auduma gabals priekš dārgās draudzenes, siltākais autogrāfs uzdāvinātā grāmatā vai desmit garšīgākās kūkas no franču konditorejas.”

4. “Ir pieņemts sacīt, ka mums darbojas tikai 5 – 7% smadzeņu šūnu. Personīgi es, pamatojoties uz saviem pētījumiem, tiecos uzskatīt, ka radoši domājošam, gudram cilvēkam darbojas gandrīz visi 100%, tikai ne reizē, bet kā egļu lampiņu virtenes – pēc kārtas, grupām, rakstiem.”

5. “Emocionālu traucējumu gadījumos ļoti labas ir pastaigas, dažāda veida kustību aktivitāte. Ko tik ar cilvēku var izdarīt peldēšana, kustības ūdenī! Pēc ūdens procedūrām kļūsti pavisam cits cilvēks.”

6. “Ja cilvēki būtu veseli un, teiksim tā, izrādītos retāk nospiesti vai pāruzbudināti problēmu dēļ, cilvēces radošais potenciāls ievērojami palielinātos. Īpaši tagad, augošas informācijas plūsmas fāzē.”

7. “Es pieļauju, ka doma eksistē atsevisķi no smadzenēm, bet tās domu tikai paķer no izplatījuma un nolasa. Mēs redzam daudz ko tādu, ko nespējam izskaidrot. Es satikos ar Vangu – viņa lasīja pagātni, redzēja nākotni. Pēc Bulgārijas Zinātņu akadēmijas datiem, viņas piepildījušos pareģojumu skaits atbilst 80%. Kā viņai tas izdevās?”

8. “Vēl viens smadzeņu noslēpums – sapņi. Vai smadzenes varētu tā iekārtoties, lai negulētu? Domāju, ka jā. Piemēram, delfīniem kreisā un labā puslode guļ pēc kārtas. Ar ko var izskaidrot “sapņus ar turpinājumu” un tamlīdzīgas dīvainības? Pieņemsim, jums ne vieni reizi vien sapņos rādās kāda ļoti laba, bet nepazīstama vieta, piemēram, pilsēta.

Visdrīzāk, sapņu “pasakainās pilsētas” smadzenēs rodas grāmatu vai filmu ietekmē un kļūst par sapņu it kā pastāvīgu vietu. Mūs velk pie kaut kā vēl neizmēģināta, bet ļoti laba. Vai pravietiskie sapņi – tā ir informācijas saņemšana no ārienes, nākotnes paredzēšana vai nejauša sakritība? Es pati divas nedēļas pirms notikuma visos sīkumos sapnī redzēju manas mammas aiziešanu…”

9. “Bez augstāka mērķa cilvēka eksistence ir bezjēdzīga. Dzīvnieki dzimst, dod dzīvību jaunām paaudzēm, pēc tam vairošanās funkcija apdziest un dzīve beidzas. Bet mēs, mēs neaizejam, kamēr mums ir mērķis – sagaidīt mazbērnus un mazmazbērnus, uzrakstīt grāmatu, ieraudzīt pasauli… Vecums neeksistē un nekas nebeidzas, kamēr jūs paši to nevēlaties.”

10. “Izrādās, kad kāds saka: “Pēc visa pārdzīvotā esmu kļuvis pavisam cits”, - viņam ir pilnīga taisnība – ir pārkārtojusies visa viņa smadzeņu darbība, pat daži centri ir pārvietojušies.

Mēs redzam kā cilvēki domā, kā uzliesmo atsevišķas aktīvas šūnas, bet vēl neesam atšifrējuši domāšanas kodu un nespējam pēc attēla uz ekrāna izlasīt, par ko jūs domājat. Varbūt, nekad arī neatšifrēsim.”

11. “Gandrīz visi cilvēki izjūt bailes pirms aiziešanas no dzīves. Runā, ka gaidīšanas bailes ir daudzkārt baisākaas par pašu galu. Baisas nav beigas, bet to tuvošanās… Es nebaidos.”

12. “Man vienmēr ir gribējies ielūkoties aiz robežas, aiz šķirtnes, pabūt tur, kur neviens vēl nav bijis un saprast, kas cilvēku padara par cilvēku.”

13. “Vai jūs ziniet, ka jums smadzenēs visu laiku darbojas kļūdu detektors? Tas atgādina, ka jūs neizslēdzāt gaismu vannasistabā, pievērš jūsu uzmanību nepareizam izteicienam “zils lenta” un piedāvā citām smadzeņu daļām to izanalizēt.

Lenta gan ir zila, bet kas slēpjas aiz kļūdas – ironija, nezināšana vai kāda ātras runāšanas nevērība, kas parāda satraukumu? Jūs taču esat cilvēks, jums ir jāzin un jāsaprot nevis viens, bet daudzi plāni!”

14. “Mēs cīnāmies ar dzīvi, domājot, ka, lūk, saņemsim prēmiju, nopirksim dzīvokli, mašīnu, iekarosim amatu – tad gan būsim apmierināti! Bet atmiņā uz mūžiem paliks kas cits: kā jaunais un skaistais tētis spēlē uz klavierēm senu valsi “Rudens sapnis”, bet tu – griezies un griezies mūzikas ietekmē kā koka lapa vējā…”

Galvas smadzeņu fizioloģija – tas, kam Nataļja Behtereva veltījusi visu dzīvi pilnīgi un galīgi. Neilgi pirms aiziešanas viņsaulē akadēmiķe Behtereva publicēja zinātnisku darbu “Gudrie dzīvo ilgi”, kura idejas ir vērts izlasīt visiem, kuri vēlas dzīvot ilgi un labi.

Ja tev iepatikās mūsu iedvesmojošais raksts, kas pamatots uz slavenās pētnieces Nataļjas Behterevas domām, neaizmirsti ar informāciju padalīties ar draugiem!