Mēs pārstāvam tādu veidu, kuram kopš pašas dzimšanas ir noteiktas attiecības ar sieviešu krūti, turklāt mēs esam vienīgie dzīvnieku valstības pārstāvji, kuriem ir novērojama piena dziedzeru palielināšanās dzimumbrieduma periodā, - visiem pārējiem dabas pārstāvjiem krūšu struktūra izmainās tikai grūtniecības laikā. Tikpat interesants fakts ir tas, ka vīriešiem tieši dzimum nobriešanas laikā rodas tieksme pēc sieviešu apaļumiem.

Sieviešu krūtīm arī seksuālajā dzīvē tiek atvēlēta nozīmīga vieta. Ir zināms, ka apmēram 82% sieviešu gūst baudu no krūšu un to galiņu stimulācijas, bet 60% sieviešu atzīstas, ka viņas prasa savam partnerim glāstīt krūtis.

Starp dotās tieksmes motīviem ir jāņem vērā tas fakts, ka vecāku saikne starp māti un bērnu sākas no barošanas ar krūti.

Dažā nozīmē tieši šī iemesla dēļ tādu saikni, par pamatu kurai varētu būt hormons oksitocīns, var projecēt uz attiecībām starp partneriem.

Oksitocīns – hormons, kurš atbild par apmierinājuma un tieksmes jūtām, izstrādājas barojot ar krūti un dotais process ir ielikts cilvēka ģenētiskajā kodā. Tāpēc bieži vien sievietēm patīk, ka viņām stimulē krūtis, bet vīriešiem, savukārt, patīk viņām izdabāt.

Varam ņemt vērā, ka īstenībā tas, kas pievelk vīriešus sieviešu krūtīm – tā ir iespēja sagādāt savai partnerei baudu, tāpēc tieksme pēc lielām sieviešu krūtīm pilnīgi loģiska – jo lielākas krūtis, jo lielāka to stimulācijas zona.

Un tomēr – nekas no augstāk minētā neattaisno vīriešu, reizēm gandrīz dzīvniecisku, uzvedību.