Uztraukumam nav iemesla, visas ir pilnīgi parastas mūmijas, ja tā var izteikties. Tās neblandās pa naktīm un nebaida ne pieaugušos, ne bērnus. Interesants ir pats to parādīšanās fakts, jo principā šīm mūmijām nevajadzētu vispār bū uz pasaules, bet tās ir. Piedāvājam tev apmeklēt Gvanahvato muzeju kopā ar mums.

Te ir savākta vesela kolekcija, ar dabīgā ceļā mumificētiem ķermeņiem, kuras tika apglabātas aptuveni 1833. gadā holēras epidēmijas laikā. Visticamāk, par tām neviens nekad nebūtu uzzinājis, ja ne viens apstāklis – vietējā valdība uzlika nodokli kapsētas vietām. Patiesību sakot, ne visi mirušo radinieki uzņēma šo jauno lēmumu ar prieku.

Pēc likuma, ja radinieki neapmaksā nodokli, ķermeni piespiedu kārtā izrok. Dariet, ko gribat ar tiem mūsu mirušajiem, tā izlēma mirušo radinieki un nesamaksāja nodokli. Tā aptuveni 90% kapavietu bija atvērtas, un to saturs izņemts ārā. Tad arī kapsētas darbiniekiem parādījās baisais skats: izkaltušo kaulu vietā viņi izraka lieliski saglabājušās mūmijas...

Nācās darbiniekiem salikt šīs mūmijas speciālā ēkā, kapsētas teritorijā, kur tās atradās līdz pat 1900. gadam, kad uzņēmīgie apsargi, par pāris peso, sāka laist iekšā visus, kuri vēlējās mūmijas apskatīt mūmijas. Visbeidzot šeit izveidoja muzeju, kur līdz pat šodienai demonstrē mūmijas.

Tad kādēļ ķermeņi nesadalījās, un nepārvērtās par kaulu kaudzītēm, kādēļ dažiem no tiem ir kliedzošas sejas izteiksmes? Ļaudis runā, ka inficētos glabāja pat vēl dzīvus, bet ķermeņi saglabājās tādēļ, ka vide, kurā viņi atradās tikai veicināja konservēšanos.

Apskati video, tur viss sīki un smalki ir izskaidrots.

Gvanahvato muzejā ir vairāk nekā 100 mūmijas: to starpā ir pat sava veida rekordists – pati mazākā mūmija pasaulē. Tas ir grūtnieces, kura kļuva par briesmīgās infekcijas upuri, auglis. Daži no mirušiem pat ir palikuši tajā apģērbā, kurā tika glabāti. Īsāk sakot, braucam uz Gvanahvato – tur ir interesanti!