Daudzi mēģina mazāk izmantot vienreiz lietojamus traukus un maisiņus un ir tādi, kas jau sen ir aizstājuši šīs ierīces ar atkārtoti lietojamām un izturīgām. Bet tiem, kas nesteidzas glābt planētu, pakausī elpo likumdošanas sistēma, kas dažādās valstīs un, jo īpaši Eiropas Savienībā, sāk ierobežot vienreizējās lietošanas plastmasas patēriņu pasaules mērogā.

Jaunajam likumam, kas ierobežo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu, vajadzētu ietekmēt arī tādus produktu ražotājus, kuri iesaiņo šādā iepakojumā, kas nozīmē, ka viņiem jāatrod alternatīvi materiāli savas produkcijas uzglabāšanai.

Pirmā lieta, kas, protams, ienāk prātā, ir papīra iepakojums. Un kas, Padomju Savienībā, tā viss tika nogādāts mājās no veikala. Perspektīva izklausās ļoti rožaini un, ja būt optimistam, var pieņemt, ka drīzumā cilvēki varēs atmest paradumu lietot vienreizējās lietošanas plastmasu.

Bet tas ir tikai no pirmā acu uzmetiena, jo, ja visu plastmasas iepakojumu un citus vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumus nomainīt ar papīru, tad tas būs vajadzīgs ļoti, ļoti daudz.

Eksperti jau ir aprēķinājuši, ka postījumi, ko radītu koku ciršana tādā apjomā, kas nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc papīra izstrādājumiem, būs vēl katastrofālāki nekā tas, kas varētu rasties, turpinot plastmasas patēriņu.

Viss slēpjas tajā pašā globālajā sasilšanā, ar kuru mēs cīnāmies vēl dedzīgāk nekā pret piesārņojumu. Šo procesu galvenais iemesls ir oglekļa dioksīda pārpilnība Zemes atmosfērā. Bet jau no skolas laikiem mēs zinām, ka mūsu planētas meži vienmēr ir bijuši galvenie un gandrīz vienīgie CO2 patērētāji un iznīcinātāji.

Rādās tāda bilde: meža segas daudzums uz Zemes nepārtraukti samazinās dažādu rūpniecības veidu un dabas katastrofu dēļ, bet oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā bez tā pārsniedz visas pieļaujamās normas veselīgai dzīvei uz planētas.

Pat ja tiktu veikti radikāli pasākumi, lai samazinātu CO2 izmešus atmosfērā, tas joprojām neatrisina jautājumu par to, ko darīt ar tur jau esošo gāzi. Tikai koki to var pārstrādāt un, turklāt, ievērojamā laika periodā.

Bet šobrīd, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc papīra iesaiņojuma, it kā vides vajadzībām, šos kokus sāks iznīcināt ar vēl lielāku aktivitāti un diez vai mēs sapratīsim, kad šķērsosim punktu, kad planētas ekosistēmas dzīvotspēja vairs neatgriezīsies.

Jā, visu šo laiku mēs esam ignorējuši celulozes izstrādājumu pārstrādi, kas varētu apmierināt vismaz daļu no papīra iepakojuma pieprasījuma. Bet gandrīz visus šādus izstrādājumus ražo nepiemērotus otrreizējai pārstrādei un pēc pirmās lietošanas tie kļūst par atkritumiem - sadalīsies, bet par kādu cenu?

Pat ņemot vērā faktu, ka pastāv īpašas sertifikācijas programmas, kas nodrošina mežizstrādes materiālus sociālās atbildības apstākļos par to atjaunošanu dabā, šādu programmu darba apjoms ir pilnīgi nepietiekams, lai apmierinātu visu pieprasījumu pēc papīra izstrādājumiem. bet nākotnē tas tikai palielināsies.

Tāpēc visiem rūpniecības milžiem bez izņēmuma jāuzņemas atbildība par planētas meža segas atjaunošanu savās rokās un jo ātrāk, jo labāk, pagaidām vēl nav par vēlu.

Kas attiecas uz parastajiem cilvēkiem, jāņem līdzi ne tikai eko krūze vai termoss, lai katru reizi kafejnīcā neņemtu jaunu kartona glāzi, bet arī doties iepirkties ar atkārtoti lietojamiem traukiem un iepakojumiem. Kaut ko maisiņos, kaut ko kārbiņās, šķidrumus labāk iegādāties stikla iepakojumā utt. Ir jāļauj ražotājiem saprast, ka tad, ja tie nodara kaitējumu mūsu videi, mēs kaut kā iztiksim bez viņu precēm.

Vissvarīgākais ir tas, ka katram Zemes iedzīvotājam, gan jaunam, gan vecam, ir jāsaprot, ka nākamo paaudžu un mūsu pašu dzīve ir atkarīga tikai no mūsu lēmumiem. Un līdz brīdim, kamēr neesam izdomājuši, kā kolonizēt citas planētas, šiem lēmumiem jābūt vērstiem uz to, lai glābtu to, uz kuras mēs atrodamies šobrīd.

Mēs vairs neatrodamies tādā situācijā, lai gaidītu, ka kāds cits reiz un uz visiem laikiem atrisinātu problēmu visā pasaulē. Katram ir pienācis laiks veikt pasākumus, lai glābtu Zemi un visas radības, kas uz tās dzīvo.