Namdaris pamanīja atkritumu maisu, kas jocīgi kustējās. To atverot viņš atklāja, ka tur iekšā ir maz bērns. Bērns, kurš piedzimis ar garīgu atpalicību un ir pamests atkritumu maisā. Baiss notikums, ko negribētu piedzīvot neviens cilvēks.

Kāda vietējā ģimene uzzinot par notikušo nekavējoties bērnu pieņēma pie sevis, kaut zināja, ka bērns nav tāds kā citi. Ja reiz bērns ir piedzimis, tad par to ir jārūpējas, lai kāds tas arī nebūtu. Ģimene bērnam deva vārdu Edijs. Viņi Ediju uzskata par `Mīlestības vēstnieku`. Jebkurš bērns ir pelnījis ģimenes mīlestību, bet Edija vecāki to nespēja vai negribēja sniegt.

Sabiedrībā valda dažādi viedokļi par šādiem bērniem, ne visi būtu gatavi savā ģimenē, kurā jau ir vairāki bērni, pieņemt svešu bērnu ar garīgu atpalicību.