Uzslavas vietā lieliski noder sajūsma (priecīga gandarījuma jūtas, burvības stāvoklis). Tas jau vairāk līdzinās divu pieaugušu cilvēku vienlīdzīgām attiecībām.

Ir taču taisnība? Labi taču, kad sieviete jūt priecīgu gandarījumu par vīru? Kad viņa apburta no viņa veiklības plaukta piestiprināšanā un skapja pārvietošanas? Kad viņa sajūsminās viņa prasmei aizvākt netīrās zeķes netīrās veļas grozā bez viņas atgādinājuma?

Un es arī domāju, ka labi.

Bet, izrādās, ka esmu mazākumā (un ne tikai tāpēc, ka cilvēki nesaprot atšķirību starp uzslavu un sajūsmu tīri verbālā līmenī). Izrādās, vairākums dod priekšroku partneru turēt melnā matērijā (un, izejot ārpus piezīmju rāmjiem, atzīmēšu – no šīs kaites cieš vienādi gan vīrieši, gan sievietes).

Jo ilgāk dzīvoju, jo ilgāk strādāju par psihologu, jo vairāk pie manis uz konsultāciju nāca sievietes (un īpaši - vīrieši), jo vairāk es sapratu – tas nav rets fakts. Tas ir vairāk, ka tā arī nav norma. Tā domā un rīkojas vairākums.

Pozīcija ‘neteikšu viņam neko labu, citādi kļūs iedomīgs’ nopietni indē dzīvi daudziem vīriešiem. Tāpēc ka daudzi vīrieši, pateicoties tādai pozīcijai, pastāvīgi dzīvo ar nekompetences sajūtu. Un naudu viņš maz pelna, un ar bērniem ne tā apietās, un darbs muļķīgs, un draugi idioti, un pats šķībs un greizs.

Visu laiku pārmetumi. Labākajā gadījumā – klusēšana.

Patiešām, šeit nesāksi lepoties. Nav ar ko.

Pie kā tas noved? Daudzus, piemēram, pie alkoholisma vai aizraušanos ar datoru spēlēm.Alkohols palīdz aizmirsties, datorspēle rada kompetences sajūtu. Bet pie piecdesmit gadiem rodas skumjš secinājums ‘es nodzīvoju ne savu dzīvi’. Un aiziet vīrietis no sievas.

Ja gudrāks – aiziet agrāk.

Lūk tā sieviete arī zaudē vīru. Vīrieši – lai jūs zinātu – paši no ģimenes neaiziet. Ja vīrieti nesit un baro – viņš ģimenē būs līdz sava mūža beigām. Vīrieši (kopumā) krietni izlēmīgāki par sievietēm – sieviete var gadiem dzīvot ar to, kurš viņu sit (kas nav pareizi, manuprāt).

Bet vīrietis parasti aizies. Nepatīk vīrietim tāda attieksme.

Dzirdu, dzirdu iebildumus. Sak, kādi tie vīrieši tagad ir, ka nevar palaist gar ausīm sievietes viedokli un paļauties uz sevi. Jā, slikti, ka nevar. Nu, kā prot, tā arī dzīvo. Šeit pārmest ir veltīgi, šeit vajag masveidā no jauna mācīt.

Pats interesantākais visā šajā lietā – kāpēc sievietes tā dara? Tik tiešām – kāpēc viņa vīru tur melnā matērijā un vēl pārliecinot sevi, ka citādi viņš var kļūt lepns? Rezultāts taču visbēdīgākais.

Viss vienkārši – tā ir vara.

Ko nozīmē ‘Viņš kļūs lepns’? Tas nozīmē, ka vīrietim paaugstināsies pašvērtējums (lai vai kā mēs izturētos pret šo jēdzienu). Sieviete domā, ka kamēr vīrietim ir zems pašvērtējums, viņš nekur neliksies (pēc viņas fantāzijas). Bet, kolīdz viņš sapratīs, ka ir vērtīgs vīrietis…

Sieviete cenšas vadīt vīrieša pašvērtējumu. Viņai šķiet, ka tas viņai dod varu pār viņu un ļauj kontrolēt. Bet kontrole rada tādu attiecību drošības ilūziju (tikai ilūziju). Rada tādu ilūziju, ka viņa nekad nezaudēs šo vīrieti.

Diemžēl, par to, ka tādas attiecības dabiskā veidā indē dzīvi abiem, sieviete nedomā. Noturēt vīrieti pakļautībā svarīgāk par laimi.

Tas – starp mums – vienkārši briesmīgi.

Starp citu, tā ir ar katru varu. Lielākai ģimeņu un pāru daļai attiecību galvenais saturs ir pastāvīga cīņa par varu. Visizplatītākā sieviešu manipulēšana – sekss. Visizplatītākā vīriešu manipulēšana – nauda. Protams, tas nav viss arsenāls, tikai visizplatītākais.

Visi grib varu. Atšķiras tikai sagrābšanas un noturēšanas veidi.

Izeja? Mīlēt nevis karot (make love not war).

Pats parastākais un primitīvākais – sajūsminieties par partneru (par viņu pašu, viņa sasniegumiem, aizraušanos un pat par draugiem) un pārstājiet viņu kontrolēt.

Rezultāti būs iespaidīgi, galvoju.

Un papildinu priekš tām sievietēm, kuras tomēr guva skrambas no raksta un uzmanīgi to nesāka lasīt. Jā, viss ir pareizi. Vīrieši arī dievina turēt sievas melnajā matērijā. Un tas, protams, ir pretīgi. Attiecības ir vērtīgas ar drošību un barošanu, bet tādā gadījumā pēc barošanas tik tiešām neož.