1. Aptuveni nedēļu es no viņa neko nedzirdēju.

Agrāk es ļoti nervozēju, ka viņš neraksta vai nezvana, jo vēlējos parunāt, tāpēc rakstīju pirmā. Bet bez maniem centieniem, viņš pats neuzrakstīja veselu nedēļu. Tas man parādīja, cik tāli es esmu viņu prioritāšu sarakstā.

2. Viņš pajautāja, kādēļ es nezvanīju un nerakstīju.

Varbūt tādēļ, ka viņš ir galīgs muļķis, kurš tikai tērē manu laiku? Dīvaini, kad es pārstāju censties, tikai tad viņš saprata, ka viņa dzīvē kaut kas pietrūkst.

3. Viņam patīk, ka viņu aplido.

Agrāk es par to nedomāju, bet es viņu aplidoju. Es pat divas dienas nespēju izturēt, lai nerakstītu viņam. Tādēļ viņam pat nenācās pirkstu pakustināt, kā es biju viņa rīcībā. Vairāk viņam nemaz nevajadzēja.

4. Es biju nožēlojamu īsziņu karaliene.

Kad es pārlasīju mūsu iepriekšējās sarakstes, es pat sāku trīcēt. Es biju jautājumu karaliene ”Kā tev iet?”, ”Ko dari?” un tml. Es izskatījos briesmīgi izmisusi, pastāvīgi mēģināju pagarināt sarunu, pat tad, kad viņš no manis jau atvadījās.

5. Es nolēmu viņam dot to, ko viņš deva man un ne vairāk.

Bija grūti, bet es nolēmu sarunāties ar viņu tikai tad, kad viņš pats uzsāks sarunu. Vēl es sāku kontaktēties tāpat kā viņš. Piemēram, viņš nekad neteica, ka vēlas satikties, tādēļ arī es pārstāju. Es pārstāju lietot visus ”smaidiņus”, kurus arī viņš neizmantoja, un rakstīju atbildes vienā vārdā, kā viņš. Tas parādīja, cik maz viņš man deva un es pieņēmu.

6. Viņš baudīja, kamēr es ap viņu skraidīju.

Es tik ļoti centos uzturēt sarunu, bet tikai es viena. Viņš peldēja pa straumei. Viņš pamanīja, ka manis nav blakus, kad es ”pārgriezu saites”, bet viņam bija nepieciešamas 7 dienas, lai dotu par sevi ziņu, kas nozīmēja, ka viņš jau nu droši visu šo laiku necieta. Viņam bija vienkārši uzspļaut.

7. Es pārstāju atbildēt uz viņa ziņām.

Pat tad, kad viņš man rakstīja. Tas bija ļoti grūti. Jo īpaši, kad viņš atsūtīja patiešām jaukas ziņas, es speciāli atstāju telefonu mājā, lai neļautos kārdinājumam atbildēt.

8. Viņš redzami sāka pārdzīvot.

Viņš ne tikai sāka man rakstīt, bet pat pāris reizes zvanīja, arī to es noignorēju. Viņš sāka gribēt mani blakus tikai tad, kad saprata, ka sāk mani zaudēt.

9. Es ticēju viņa meliem.

Es domāju, ka viņš no visas šīs situācijas kaut ko iemācīsies un kļūs labāks, ka sapratīs, cik ļoti es viņam patīku un sāks censties. Bet skumjā patiesība ir tajā, ka šādi cilvēki nemainās.

10. Cikls atkārtojas.

Es atkal sāku viņam rakstīt, un viņš izrādīja man uzmanību vēl pāris dienas. Bet pēc tam viss atgriezās kā bija iepriekš. Viņš atkal neatbildēja uz manām ziņām un pats neuzsāka rakstīt. Es uz sevi dusmojos vairāk, nekā uz viņu.

11. Es pārtraucu ar viņu uz visiem laikiem.

Es atgriezos pie sākotnējā plāna un šoreiz jau uz visiem laikiem par viņu aizmirsu. Es sakoncentrējos uz savu dzīvi, apzinoties, ka esmu pelnījusi daudz vairāk.

Patika? Dalies ar draugiem!