Cilvēki un lietas ap tiem mēdz novecot, tas ir dabisks process ar, ko negribas, bet vajag samierināties. Cilvēks kļūstot par saprātīgu būtni vienmēr centies meklēt veidus kā nodzīvot ilgāk. Jāatzīst, ka šie meklējumi ir vainagojušies panākumiem, jo diez vai cilvēks pirms tūkstošiem gadu spēja nodzīvot līdz 100 gadu vecumam. Savu dzīves ilgumu ir grūti paredzēt, jo to var ietekmēt daudz un dažādu faktoru. Tomēr aptuveno dzīves ilgumu var mērīt pēc savu vecāku un vecvecāku dzīves ilgumiem, jo no viņiem mēs mēdzam mantot gan labās, gan sliktās īpašības. Ne tikai tās īpašības, kas saistītas ar veselību, bet arī emocionālās un garīgās.

Šajā eksperimentā piedalījās jauns pāris, kurš drīzumā precēsies. Viņus nogrimēja ar 20 gadu intervālu, lai sapratu kā viņi izskatīsies, kad novecos. Cilvēcei, tas protams nav atklājums, bet pašiem cilvēkiem, tas ir emocionāls notikums, ieraudzīt sevi un mīļoto cilvēku vecumdienās.