-
- 8108 x
-
https://torno.lv/RLN09GJ
Vācu šosejas jau sen ir kļuvušas par piemēru visai pasaulei, kā ir jābūvē ceļi. Visi zina, ka labāku par vācu ceļiem nav nekur, un braukšana par tiem sagādā patiesu baudu, jo īpaši pēc mūsu ceļiem.
Ja tulkot no vācu valodas `šoseja` - tas ir ceļš mašīnām. Un vienlaicīgi šī ceļu sistēma, kura ir ietinusi visu pilsētu, ir arī ļoti droša un kvalitatīva. Mums ar viņiem ir milzīga atšķirība attieksmē un tehnoloģijās, jo mums katru gadu veido jaunu asfaltu, bet tur ceļi kalpo 30 - 50 gadus.
Raksta turpinājums - lapa #1
Tātad, kur ir problēma? Tiksim skaidrībā, ņemot par piemēru A5 trases būvniecību Baden - Baden rajonā.
Attēlā ir ceļš, kurš ir būvēts vismaz pirms 10 gadiem. Jo vācu ceļi kalpo ļoti ilgi, pie Berlīnes ir palikušas trases kopš 1930.tiem gadiem.
Agrāk vai vēlāk jebkurš ceļš prasa remontu. Vācijā pie šī procesa pieiet ar tipiski vācisku pedantismu: daļa maģistrāles ir slēgta, auto plūsma novirzīta, pagaidu zīmes uzkrāsotas. Viss akurāti un saprotami.
Šāda interesanta instrukcija tiek uzlikta uz ceļa zīmes remontu laikā.
Ceļa remonts Vācijā nozīmē, ka to ir jāuzbūvē no jauna. Strādā 12 stundas diennaktī, sākot no 5 rītā. Šādā tempā dienā uzbūvē aptuveni kilometru.
Patiesībā tur nav nekādas īpašās tehnoloģijas. Vācu autotrase sastāv no 3 slāņiem: 25 cm smalcinātas smilšu pamatnes, ar cementu nostiprinātas, 27 cm cementa-betona pārklājuma un virspusē vai nu betona slānis ar tukšu pildvielu, vai dimanta frēzēšana.
Pirmkārt, ģeotekstilmateriāla slānis tiek uzklāts uz velmētas pamatnes, kas kalpo kā slāņu separators un drenāžas sistēma. Un tad jau pa šo virsmu brauc kravas automašīnas ar betonu.
Šajā fotoattēlā jūs varat redzēt dībeļus, kas kļūs par tapu plākšņu savienošanai.
Viss nepieciešamais tiek vests no vairākām mobilām rūpnīcām, kuras atrodas netālu.
Pirms uzklāt pirmo slāni, pamatni aplej ar ūdeni.
Ar atvestiem materiāliem strādā mašīnas, cilvēkiem tikai atliek kontrolēt procesu.
No virspuses lieliski var redzēt, ka 3 mašīnas iet viena aiz otras. Pirmā uzklāj pamatni, otrā - nākamo slāni, bet trešā, attiecīgi, uzklāj tekstūru un izveido formu.
Savdabīgas sliedes šīm mašīnām ir ventilācijas sistēma, kura atrodas ceļa centrālajā daļā.
Visu darbu paveic mašīnas, roku darbs praktiski netiek pielietots. Tādēļ vienā objektā strādā tikai aptuveni 15 cilvēku.
Gareniski šuves ir nostiprinātas ar enkuriem, tie novērš plātņu pārvietošanos. Dībeļi nosaka plākšņu vertikālo stāvokli un sadala slodzi starp tām.
Līdzīgas tehnoloģijas tiek izmantotas skrejceļu būvniecībā visā pasaulē. Starp citu, mums ir šādi moderni ceļi, bet tie ir ļoti maz, tikai 2% no kopējā skaita.
Šādai būvniecībai ir atbilstoša cena. Desmit kilometru trases maksās aptuveni 20 miljonus eiro, tas ir 1 km maksā 2 miljonus! Mums 1 km maksā aptuveni 850 tūkstošus eiro.
Vēl pārsteidz vācu darbinieki. Neskatoties uz to, ka fiziski smags darbs viņiem nav, viņi ar lielu mīlestību attiecas pret savu darbu un visiem mehānismiem. Jo viņi saprot, ka būvē ceļus sev un saviem bērniem. Klasiska vācu attieksme.
Kāds, protams, pateiks, ka mums ir cits klimats un asfalts neiedzīvojas, kur nu vēl betons. Bet nē. Cementa betons atšķiras ar to, ka nepakļaujas nekādai deformācijai temperatūras maiņas ietekmē. Galvenais - būvēt pēc tīras sirdsapziņas, nevis tā, kā parasti.
Vēl viens mīts - betonu ceļi ir ļoti skaļi. Iespējams, kādreiz tā arī bija, bet mūsdienu pārklājums ir pietuvojies tādam pašam skaļumam, kā asfaltētiem ceļiem. turklāt, betons atšķirībā no asfalta nav toksisks: to taisa no naftas, bet betonu - no kaļķa, tādēļ tā sakaršanas gadījumā neizdalās bīstamas gāzes.
Kur gan bez mīnusiem? Pēc mašīnas, ceļš ir gatavs jau pēc 8 stundām, bet ir nepieciešamas vairākas dienas, lai betons iegūtu nepieciešamo blīvumu. Turklāt, ja pamatne sabojājas, ir pilnībā jāmaina tā vieta. Tomēr iespēja, ka būs kādi bojājumi šādam ceļam ir salīdzinoši zemi.
Pēc remonta beigām, te noteikti iestādīs zālīti.
Pēdējais etaps - deformāciju šuvju griešana. Tas tiek darīts tādēļ , lai nepieļautu iesprēgāšanu, kas arī noved pie ceļa sagraušanas.
Šuves hermetizē ar gumijas palīdzību.
Pirms ceļu atklāj, uz to uzkrāso zīmes, gaismu atstarojošas un speciālas pumpiņu līnijas.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
