Tas kā cilvēks uzvedas liecina par viņa pirmatnējo izcelsmi. Tikai retais aizdomājies kāpēc mūsu organisms dažādas lietas dara tieši tā, bet ne citādāk.
Žagas cilvēkam praktiski tagadnē nav vajadzīgas, bet tās saglabājuša no tā laika, kad mēs vēl dzīvojām ūdenī, tas bija paņēmiens ar kura palīdzību pārslēdzam elpošanu zem un virs ūdens.
Šādu dīvainu refleksu cilvēkam ir daudz. Sākotnēji nonākot uz sauszemes un adaptējoties dzīvei savvaļā, mēs sākām dzīvot kokos, lai droši pārlaistu nakti bez plēsēju uzbrukumiem. Naktis tikai mūsdienās ir gaišas, bet toreiz nakts bija melna kā ogle un mēs centāmies it visā saskatīt potenciālo uzbrucēju, tāpēc šis instinkts saglabājies līdz tagadnei. Cilvēks jebkurā priekšmetā mēģina saskatīt seju jeb potenciālo uzbrucēju. Tagad tas vairs nav aktuāli, bet tad tas bija dzīvības jautājums.
Šajās bildēs ir ieskats potenciālajos uzbrucējos, bet par laimi tie mūs vairs neapdraud.
Foto: Viralnova
