-
- 3437 x
-
https://torno.lv/RYRdnbJ
Kopš bērnības mūs pieradina pie darba. No sērijas, ja atļausi sev kaut nedaudz paslinkot, tad izaugsi par nabagu neveiksminieku ar mūžīgām problēmām. Un jau pieaugušā vecumā ir cilvēki, kuri pat atpūšoties pludmalē visu laiku knosās, cenšas atrast sev nodarbi. Vai tas ir pareizi?
Šodien mūsu redakcija dalās ar slavenā psihologa Mihaila Labkovska viedokli par šo jautājumu. Kā izrādījās, slinkums - tas nemaz nav tik slikti.
Raksta turpinājums
Ir cilvēki, kuri pat pēc darba, un brīvdienās, un atvaļinājumā, un vispār - vienmēr atrodas kustībā. Viņiem ir sveša gulšņāšana uz dīvāna. Viņi ies pa ZOO, kaut ko lasīs, pētīs, meistaros... Arī vakarā ir jādara kaut kas aktīvs, vai nu uz to pašu diskotēku ir jāaiziet. Nekādā gadījumā nepieļaus miera stāvokli. ”Laiks ir jātērē vērtīgi” - viņu devīze. Bet, kur gan ir vērtīgums?
”Pateikt, ka viņi gūst baudu no šīs nemitīgās aktivitātes? Visbiežāk NĒ. Viņi vienkārši nespēj apstāties un uzskata to par lielu labumu. No sērijas, tāds cilvēks kā es, visu laiku darbos, visu laiku darbos! Turklāt, šādi cilvēki nedod mieru arī apkārtējiem. Jo īpaši cieš bērni (nav obligāti, lai tie būtu viņu)”, - saka Mihails Labkovskis. Un patiesībā, tā arī ir.
Cik gan bieži no viņiem dzirdēsi pārmetumus un pamācības, tādas kā:” Visu jau izdarīji? Mājasdarbus, kuri jāraksta? Tos, kuri jāiegaumē?” - ”Tad aizej un sakārto savu istabu! Zeķes mētājas...” - ”Tad līdz diviem ir jāpastaigājas!” Tiklīdz kā bērns, lai izvairītos no strīda kaut ko pabeigs darīt un nolems atpūsties, viņam atkal izdomās uzdevumu. Ne mirkli miera, savādāk izaugs par divnieku karali.
Ir muļķīgi domāt, ka tas iemāca bērnam strādāt. Tas viņu tikai tracina. Pastāvīgi pārmetumi, piemēram: ”Brīvdienas viņam! Mums nekad nebija brīva laika! Mēs strādājām no 11 gadu vecuma. Rīta agrumā nesām vistām barību, tad pie govīm un uz lauku... Lūk, arī izaugām spēcīgi, strādīgi...” jau droši nepalīdzēs izaudzināt spēcīgu un gudru personību.
Pazīstamais psihologs arī piebilst, ka cilvēki šādi rīkojas ne tādēļ, ka ir tādi riebīgi piedzimuši, bet gan tādēļ, ka arī viņus tā dzenāja viņu vecāki, bet, kad vecāki un viņu vecāki bija bērni, pieaugušie runāja vēl sliktāk. Rezultātā aicinājums visu laiku būt kustībā rada satraukuma sajūtu. Un tā jau ir nopietna problēma.
Lūk, ko par šo tēmu Mihails Labkovskis saka:” Cilvēki visu laiku kaut ko dara bez redzamas nepieciešamības un rezultātiem tikai tādēļ, lai šo satraukumu apklusinātu. Viņiem šķiet, ka, ja viņi apstāsies, tad kaut kas notiks, kaut kas tiks palaists garām, katastrofa un pasaules gals. Patiesībā, protams, nekas tāds nenotiks un viņi to ar galvu saprot, bet galva te neko nepalīdzēs”. Tagad nav grūti saprast, ka šāds stāvoklis noved pie depresijas un veselības problēmām.
”Cilvēki, ļaujiet tak sev paslinkot! Tur nav par ko kautrēties, tur nav nekā kaitīga, un neviens tevi nerās par neizpildītu mājasdarbu, jūs tak esat pieauguši. Atradinieties no dzīves pēc vecās sistēmas ”ķer maisus, vilciens aiziet”. Slavējiet sevi ne par smagu darbu, bet par harmoniju ar sevi.
Un, lūdzu, dodiet bērnam šīs divas stundas dienā, par kurām es runāju katru lekciju ”par bērniem”. Lai normāli psihiski attīstītos, bērna smadzenēm ir nepieciešams brīvs laiks, pavisam brīvs. Obligāti. Saprotiet, jūsu uzvārds nav Satahānovs, un jums nav nepieciešams piecus gadus izpildīt trīs gadu laikā. Jums vienkārši ir jādzīvo pēc iespējas izbaudot dzīvi”, - psihologa ieteikums.
REDAKCIJAS IETEIKUMS
Iegūst nevis tas, kurš visu laiku kaut ko dara un satraucas, bet tas, kurš ir mierīgs, pārliecināts sevī un māk koncentrēties īstā momentā. Ir svarīgi dzīvot harmonijā ar sevi un dzirdēt savu organismu. Mājas kopšana diendusas vietā nevienam vēl labumu nav devusi.
Atļauj savai dvēselei nedaudz paslinkot! Un neaizmirsti dalīties ar šo vērtīgo rakstu ar saviem draugiem!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts