Un 2012. gada 19. decembrī Paka Kinhje uzvarēja vissvarīgākajās vēlēšanas savā dzīvē un kļuva par valsts prezidenti. Tas ir tikai viņas triumfs nebija ilgs: 2017. gada 10. martā, Satversmes tiesa apmierināja parlamenta prasību par impīčmentu. Izrādījās, ka Paka Kinhje daudz necentās valdīt valsti, bet piepildīt savas un draugu kabatas ar naudu.

6.aprīlī notika bijušās prezidentes tiesa, kurā Paka Kinhje tika atzīta par vainīgu 18 korupcijas, varas ļaunprātīgas izmantošanas un valsts noslēpumu atklāšanas gadījumos. Sieviete saņēma 24 gadus cietumā, neskatoties uz to, ka prokurors pieprasīja 30 gadus.

2016. gadā Dienvidkorejā izcēlās milzīgs skandāls, kas saistīts ar Tsoy Sun Sil, vienu no Pakas Kinhje tuviem draugiem un reliģiskā kulta ”Mūžīgās dzīves bīskapijas vadītāja” meitu. Tsoy Sun Sil ar savas draudzenes palīdzību meklēja sev un saviem draugiem noteiktas preferences. Galu galā viņa saņēma trīs gadus cietumā.

Sektas ietekmē Paka Kinhje slēdza vairākus svarīgus industriālos reģionus un pārtrauca ekonomisko sadarbību ar KTDR. Kā arī izmantojot fiktīvus fondus, izvilka naudu no lielām korporācijām ar dažādiem iemesliem.

Valstī sākās protesti. Seulā un citās lielajās pilsētās tūkstošiem cilvēku izgāja ielās ar vienu domu - panākt prezidenta atkāpšanos. Paka Kinhje publiski atvainojās cilvēkiem, un lieta it kā apklusa. Viņa zaudēja gandrīz visu savu reitingu, sasniedzot vēsturisko minimumu, un tad tika uzsāktas pirmās runas par impīčmentu.

2017. gadā bija vēl viens skandāls. Samsung viceprezidents Li Zhe Yong saņēma piecus gadus ilgu ieslodzījumu par daudzu miljardu dolāru kukuļdošanu personām, kas saistītas ar prezidentu. Cietumsods tika piespriests arī uzņēmuma prezidentam Chiang Chung Ki un korporatīvās stratēģijas departamenta vadītājam Choi Ji-sung .

Tas bija pēdējais piliens, pēc kura opozīcija un neatkarīgie deputāti, saņemot valdības partijas locekļu atbalstu, uzsāka impīčmenta procedūru. Tiklīdz tiesa to apstiprināja, Paka Kinhje zaudēja savu imunitāti un tika arestēta.

Šāds ir Dienvidkorejas vēsturē veiksmīgākā prezidenta meitas diezgan spilgtās karjeras bēdīgais gals. Interesanti, ka viņas tēvs visu darīja, lai Dienvidkorejas ekonomiku paceltu, bet viņa meita uzspļāva uz mantojuma un pat apkaunoja viņa labo vārdu.

Un varbūt mums ir kaut kas līdzīgs? Kā tu domā?