Bērnu audzināšanas kultūra

Vecāku nespēja ierobežot savus bērnus šajās vai citās nevēlamās darbībās izraisa viņu bezrūpību, jo šajā gadījumā bērns nezina, cik tālu viņš atļauties aiziet savā uzvedībā.

Zviedru psihologs Deivids Eberhards savā grāmatā ”Bērni pie varas” raksta: ”Liberālā audzināšana kā metode nav izdevusies. Vecāki vairs nav kā atbildīgi pieaugušie. Viņi tic, ka viņiem vajadzētu būt viņu bērnu labākajiem draugiem. Viņi nonāk pie tāda paša līmeņa kā bērni, nevis cenšas pretoties tiem un noteikt robežas. ”

Jūs noteikti esiet redzējuši bērnus, kuri histērijā met ēdienu tieši mātei sejā, izmisīgi kliedz, pieprasot nopirkt to, ko viņi vēlas, un pat sit svešiniekiem. Viņiem neviens nav teicis, kā pareizi būtu rīkoties.

Bērniem ir nepieciešamas robežas un skaidri noteikumi. Viņi pārbauda vecāku pacietību ar savu uzvedību, lai saprastu, cik tālu drīkst iet. Ja nav aizliegumu, tad viss ir atļauts - pat mest ēdienu vecākiem sejā.

Nosakot robežas, vecāki sniedz saviem bērniem informāciju, kas tiem vajadzīga, lai pieņemtu pareizos lēmumus, kā veidot savu dzīvi. Bērnam ir jāsaprot, ka viņš nevar dabūt visu vai darīt visu, ko grib.

Ja jūs piekāpsieties savam bērnam viņa dusmu rezultātā, jūs iemācat viņam, ka tas būtu jādara nākotnē, lai varētu iegūt to, ko grib. Piekāpties ir viegli, jo īpaši, ja esat noguris, bet ir svarīgi būt stingram.

Mainīgums un skaidru noteikumu trūkums ir vissliktākie audzināšanas ienaidnieki. Nosakot mainīgus noteikumus, kas pielāgoti apstākļiem, mēs nosūtam bērnam pilnīgi nepareizus signālus.

Piemēram, bērni nedrīkst apvainot un sist saviem vecākiem, bet vecāki to var. Bērniem nav atļauts lamāties, bet tētis drīkst. Bērniem pie galda jāsēž klusu, bet vecāki – sarunājas ar pilnu jaudu.

Šie divkāršie standarti rada bērna galvā sajukumu - kāpēc viņi var, bet es nevaru? Kādi ir šie noteikumi? Turklāt noteikumi bieži mainās laika gaitā. Šodien māte ir labā garastāvoklī un istaba nav jātīra - tas ir normāli. Bet rīt māte sliktā omā - un par to būs brāziens.

Arī bērni ignorē šādus noteikumus - kāda ir nozīme noteikumiem, ko neviens neievēro? Tas ir tādēļ, ka šajā gadījumā stingrība ir vairāk vajadzīgs vecākiem attiecībā uz sevi, lai tie būtu konsekventi vārdos un darbos.

Un ir vērts būt stingrākam pret savām vājībām, jo bērni jūs kopēs un pieņems kā pašsaprotamu. Ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni būtu godīgi, tad jums to vajadzētu demonstrēt pašam. Ja jūs nevēlaties, lai viņi kļūtu atkarīgi no cigaretēm, ir pienācis laiks domāt par atvadīšanos no šī ieraduma.

Bērni kopē jūsu attieksmi pret dzīvi, citiem cilvēkiem un pret sevi. Un pēdējā punktā viņi ņem vērā to, kā jūs izturaties pret viņiem un pret sevi. Tām māmiņām, kas uzskata, ka tās ir neglītas un ”ne visai”, meitenes pārņem šīs domas, bet jau attiecina uz sevi.

Jums šodien ir izvēle. Jūs varat ievērot vecās audzināšanas metodes - nelutināt, bet sist, lai bērni kļūtu paklausīgi. Jūs varat izmantot tikai jaunās metodes - rūpēties, pieņemt, izdabāt visu, nekad neizrādot stingrību, lai bērnu netraumētu.

Cerams, ka sapratīsiet, ka nav mīlestības bez stingrības, citādi tā ir tikai pieķeršanās. Galu galā, stingrība bērnu audzināšanā ir mātes mīlestības otrā pusē, bez kuras neviena mīlestība nevar būt pilnīga.

Tāpēc vecākiem ir nepieciešama stingrība un konsekvence attiecībā pret sevi, lai viņi kļūtu par tādiem cilvēkiem, kādus viņi vēlētos redzēt savus bērnus.

Ierosinām pievērst uzmanību audzināšanas īpatnībām ebreju ģimenēs. Varbūt tas palīdzēs atklāt noslēpumu, kāpēc ebreju bērni ir tik veiksmīgi.