-
- 6630 x
-
https://torno.lv/RF2tIlS
Sistēma dažkārt kļūdās tavā labā. Jā, tu nepārklausījies: neatņem tev pēdējās bikses un neizmet uz ielas, bet tieši otrdāk dod iespēju piekļūt neierobežotiem resursiem. Un tu, pēkšņi saprotot apmērus, kļūsti apjucis. Tāpēc, ka tu nezini, kā rīkoties. Šeit ir stāsts, kas atvērs tev acis.
Kādā jaukā dienā austrālietis Lūkass Brets pēkšņi uzzināja, ka banka nolēma piešķirt viņam neierobežotu kredītu. Tā nebija laime loterijā vai kaut kas uz to pusi, vienkārši notika kaut kāda kļūme. Bet kā par to zināja Lūkass? Viņam patika atvērt `zelta raktuves` līdz pie viņa durvīm nepieklauvēja...
Raksta turpinājums
Man nebija doma ņemt naudu bankā. Man bija parasts konts, es maksāju kredītus, hipotēku, maksāju veselības apdrošināšanu. Viss ir kā parasti. Vispār es nokļuvu nelaimes gadījumā un maksājumu pārcēla uz citu banku. Es gaidīju, kad atnāks rēķins no pirmās bankas, lai es varētu samaksāt savu rēķinus, bet tas nenāca.
Tas vēl bija 2010.gadā. Es gulēja slimnīcā, un tad pienāca ikmēneša maksājumu laiks un St.Gerogija Banka pēkšņi veic šo maksājumu. "Vau, nu labi!"- nodomāju es. Atklāti sakot, es neatceros, kā tas viss notika. Pēc divām nedēļām notika tas pats. Visu gadu banka uzrādīja pārsniegšanu, bet neko šajā sakarā nedarīja. Un tad es nolēmu....
Es piezvanīju savai apdrošināšanas kompānijai un lūdzu, lai viņi no mana konta atskaita 5000, pēc nedēļas - 50 000. Abus pieprasījumus apstiprināja. Un tad es sapratu. Man ir neierobežots limits!
Es nopirku pāris labas automašīnas, tostarp Maserati, pārcēlos uz Zelta Krastu Brisbenā. Man bija 22 gadi, es tikko attapos no avārijas un man gribējās tikai vienu: lai būtu jautri un tusēt! Es gāju uz striptīza klubiem un tērēju simtiem tūkstošu dolāru uz meitenēm un narkotikām.
Kopumā, katru reizi, kad es veicu pieprasījumu bankā, bez nekādām cerībām to iegūt, banka katru reizi to iedeva. Es pat nopirku zvejas laivu un reto banknoti no Benksija: nezināju, kā vēl tērēt naudu. Mamma vispār domāja, ka esmu narkotiku tirgonis. Man pat bija savs veikaliņš.
Tad vienu dienu, 2012. gadā, manā guļamistabā ielauzās bruņota policija un pēc kāda laika man piesprieda 4.5 gadu cietumsodu, par to, ka es nelikumīgi rīkojos ar finansēm. Patiesībā, es nedomāju, ka man būs jāsēž. Nauda advokātam man jau vairs nebija. Tāpēc es devos uz cietumu.
Tas bija visbriesmīgākais laiks. Es pavadīju sešus mēnešus cietumā un katru otro vēlējās izkļūt. Es studēju juridisko literatūru un pats veicu savu aizstāvību, kad lieta nonāca līdz apelācijai. Saskaņā ar likumu, man nebija pienākuma informēt banku, ka kaut kas nav kārtībā. Jā, esmu rīkojies negodīgi, bet par netikumīgu rīcību netiek iemests cietumā. Tāpēc mani atbrīvoja.
Daudzi jaunieši apgalvo, ka būtu rīkojušies tieši tāpat, ja viņiem būtu tāds konts, bet es domāju, ka pats tagad rīkotos savādāk. Nu, tā ir man laba mācība. Pēc cietuma es nodarbošos ar advokatūru. Jums nav ne jausmas, kā cilvēki dzīvo cietumā, un kā viņi jūtas!
Godīgi sakot, es pat nezinu, kā rīkotos es, ja man būtu tāda iespēja. Kārdinājums ir tiešām ļoti liels! Padalies ar šo rakstu ar citiem, lai arī viņi padomā ko būtu darījuši šādā situācijā!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
