Bērnu audzināšana un izglītība

Šodien mēs pierādīsim, dārgie lasītāji, ka mūsu mammas un vecmāmiņas pieprot audzināšanu un māk izglītot bērnus. Šie noteikumi ir pārbaudīti laika gaitā, tos nezina ārzemēs, bet dažreiz tie kļūst par vienīgo iespējamo paņēmienu, lai atrisinātu problēmas.

Mūsu mammu bērnu audzināšanas noteikumi

Rūpes par topošo mammu

Uz pirmo acu uzmetienu liekas, ka nevienam neinteresē sieviete stāvoklī, bet tas nav tā. No seniem laikiem topošo māmiņu bija ierasts aizsargāt. To apstiprina daudzi ticējumi un nerakstīti likumi. Tie radās, lai aizsargātu māti un mazuli. Protams, mūsdienām aizspriedumainu cilvēku ir daudz mazāk, bet katrs uzskata par savu pienākumu pajautāt sievietei stāvoklī, vai viss ir kārtībā.

“Padomdevēji” to dara labu vēlot! Mums zemapziņā ir ierakstīts, ka sievietei stāvoklī ir nepieciešams vairāk atpūtas un rūpju. Amerikā topošā māte atrodas darbā līdz pēdējai dienai, bet mums ir dekrēts, apmaksāts bērna līdz 3 gadiem kopšanas atvaļinājums. Bērnus no mazotnes māca, ka pret sievietēm stāvoklī ir jāuzturas saudzīgi, ar cieņu. Cita lieta, ja ir neaudzināti cilvēki, kas dzīvo pēc principa “ne mana cūka, ne mana druva”. Labi, ka šādu cilvēku ir mazākums.

Mamma un mazulis

Mums ir pieņemts uzskatīt, ka jaundzimušais - trausla un maiga būtne, kuram ir nepieciešama saudzīga attieksme un kopšana. Ar to ir saistīti daudz ticējumu (nerādīt bērnu līdz brīdim, kad viņš būs nokrustīts). Ārzemēs pieņemts, ka mammu no dzemdību nama sagaida visi radinieki un rīko plašas svinības. Padomājiet, vai jūs vēlētos grandiozus svētkus pēc ierašanās mājās no dzemdību nama vai arī dotu priekšroku mieram un klusumam? Mūsu ticējumos tomēr ir saprāta grauds.

Seno slāvu tradīcijās ir saglabājusies bērna pēcdzemdību ietīšana, kas palīdz jaunajai māmiņai izjust savu jauno statusu un “atgriezt orgānus vietā”. Tā ir sava veida psiholoģiska palīdzība, viens no paņēmieniem, kā nomierināties, jo dzemdības tomēr ir stresa situācija! Mūsdienās šī procedūra atkal kļūst populāra. Un sievietes, kas tajā piedalījušās, par šo rituālu izsakās tikai pozitīvi.

Superēdiens

Mūsu vecmāmiņas izgudroja garšīgu un veselīgu ēdienu - putru, kuru pieņemts ēst rītos. Angļu auzu pārslu putru, ja jūs to garšojāt, nevar salīdzināt ar mūsu aromātisko putru, un ja tai vēl pievieno sviestu... Mūsu daudzās zupas, putras, ķīseļi un kompoti lieliski der, lai bērnu pieradinātu pieaugušo ēdienam. Bet bērniem ar gastrītu un alerģiju tas ir glābiņš.
Ārzemēs, piemēram, bērni līdz 3 gadiem ēd barību, kas ir sasmalcināta ar blenderi. Un kā rezultāts – gandrīz visiem pusaudžiem ir problēmas ar sakodienu un viņi nēsā breketes.

Vēl viens superēdiens, ko nesastapsi ārzemēs – kefīrs. Vārds cēlies no turku vārda “keif” un nozīmē baudu, labsajūtu. Un cik kefīrs ir veselīgs! No bērnības mēs tiekam radināti pie veselīga ēdiena.

Atkal - pārņemam pieredzi. Bērni ārzemēs var brokastot ar burgeriem un vecāki tam nepievērš uzmanību. Bet mūsu mammas uzmanīgi seko ēdienreizēm. Bērns, kas nav ēdis pirmo un otro ēdienu, kā arī, nav dzēris kompotu, vienmēr tiek uzskatīts par neēdušu.

Cepure un zeķu bikses - tie ir svēti!

Ārzemēs bērni ģērbjas pēc sava ieskata. No vienas puses, labi, bet no otras - tas sola lielas problēmas ar veselību. Lai visas pasaules mammas audzina savus bērnus caurvējos, bet cepure nevienam vēl nav kaitējusi. Protams, pieejai jābūt saprātīgai. Neviens nesaka, ka visu gadu ir jāliek galvā truša ādas cepure, bet bez cepurītes (panamas) patiesi saulē atrasties ir bīstami.

Bet zeķu bikses – universāls apģērbs visiem dzīves gadījumiem. Der gan puikām, gan meitenēm. Zeķu bikses aizvieto bikses un zeķes vienlaicīgi. Piesedz muguru, satur apģērbu, un mazulis izskatās svinīgs, kārtīgs un jūtas komfortabli.

Vecmāmiņa

Mūsu vecmāmiņas vienmēr ir gatavas palīdzēt bērniem. Viņas vienmēr ir priecīgas auklēt mazbērnus. Mēs esam pieraduši pie tuvu cilvēku palīdzības un vienmēr esam gatavi palīdzēt saviem bērniem. Ārzemēs vecmāmiņas un vectētiņi dzīvo savu dzīvi. Ja, arī, var rēķināties ar viņu palīdzību, tad tikai par atsevišķu samaksu. Bet maz kurš atļausies tādu greznumu, kā sēdēt mājās ar mazuli.

Daudzās valstīs māte dodas uz darbu pēc 3 vai 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas. Mazuļus agrīnā vecumā ved uz bērnu dārzu vai atstāj ar aukli. Tāpēc mūsu vecmāmiņu palīdzība ir nenovērtējama! Viņas aprūpē mazbērnus bez atlīdzības! Neaizmirsti pateikties saviem vecākiem, ja viņi tev palīdz.

Brīvais laiks

Mūsu mammu nevar nobiedēt ar sliktiem laika apstākļiem. Bērniem vienmēr ir jādodas pastaigā. Mēs no bērnības zinām, ka svaigs gaiss - tas ir veselīgi, un sakām šos vārdus saviem bērniem, neaizdomājoties. Neviena mamma nesēdēs mierīgi, ja bērns visu dienu pavada pie datora. Japānā vai ASV, piemēram, bērni diennakti pavada virtuālā pasaulē.

Pastaigāties svaigā gaisā ir veselīgi: fakts ir pierādīts zinātniskā ceļā. Pastaiga – norūdīšanās, elpceļu slimību profilakse, un lielisks veids kā izvairīties no nervu pārslodzes.

Daudzfunkcionalitāte

Pārsvarā mamma mūsu valstī spēj visu. Viņa vienlaicīgi spēj audzināt mazgadīgus bērnus, skolniekus un pusaudžus, nezaudējot skaistumu un neatstājot darbu. Var palīdzēt pildīt mājas darbus, gatavot ēdienu, uzkopt, paliekot skaista, seksuāla un sievišķīga.

Ārzemēs jaunās mammas neapgrūtina sevi ar mājas uzkopšanu. Ārējais izskats arī nav pirmajā vietā. Pat slavenas zvaigznes var parādīties cilvēkos izstaipītos džinsos vai sporta kostīmā, ar copi un ar bērniem ar tādiem pašiem nesukātiem matiem.

Bet mūsu sieviete nekad neizies uz ielas netīrās drēbēs un ar nemazgātiem matiem. Pat ja viņai ir pieci bērni. Viņa ir lieliska neatkarīgi no tā, kurp dodas, - uz veikalu, restorānu, tirgu vai bibliotēku. Un bērniem jāizskatās atbilstoši. Mēs nerunājam par modernu apģērbu, papēžiem un grimu, bet par ieradumu izskatīties lieliski jebkurā situācijā.

Mamma - ārsts

Mums ir saglabājušies liels daudzums tautas ārstēšanās līdzekļu. Tie tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi. Lai arī mūsdienu medicīna skeptiski izturas pret daļu no tiem, bet tie palīdz! Mammai ārzemēs neienāks prātā dzirdīt bērnu ar aveņu tēju vai skalot viņam kaklu ar kumelīšu novārījumu. Parādoties pirmajiem slimības simptomiem, viņas skrien uz slimnīcu, kur 90% gadījumos zāles ir visiem vienādas – “Ibuprofēns”.

Saskaroties ar problēmu, mūsu mammas to pēta un meklē risinājumus. Mamma vienmēr aizstāvēs bērnu, meklē speciālistus un lūdz ārstam paskaidrot, kāpēc ir izvēlēta tieši šī ārstēšanas metode.

Mūsu mamma nekad nestāvēs vienaldzīgi malā kā novērotāja. Viņa centīsies palīdzēt. Šī sievietes īpašība ir pelnījusi cieņu. Novērtējiet un mīliet savas mammas!

Katru dienu jaunie vecāki sastopas ar problēmām, audzinot bērnus. Kad atrast izeju no situācijas ir grūti, jālūdz padoms mammām, vecmammām un jāšķirsta simtiem izglītojošas literatūras. Starp daudzām metodēm un pieejām svarīgi atrast zelta vidusceļu. Galvenais – nesekot stereotipiem, bet gan saprātam.

Strīdīgs jautājums bērnu audzināšanā ir miesas soda piemērošana. Daudzi no mums atceras labu pērienu no vecākiem. Mēs tā izaugām un uzskatījām, ka tas ir normāli. Vardarbība pret bērniem nedrīkst būt norma!!!! Jaunai paaudzei vajag ticēt sev un savām tiesībām.