1. Izdarāt pārsteidzīgus secinājumus

Veselīgs pašnovērtējums bērnam ir vairāk nekā tikai panākumi vienaudžu kompānijā vai ar pretējo dzimumu. Tas ir bērna laimes pamats. Psihologs Nataniels Brandens savā grāmatā “Seši pašvērtējumi” raksta, ka pašvērtējums ir gan labs, gan slikts – ģenerē pašpiepildījušos pareģojumus.

Cilvēks ar zemu pašvērtējumu biežāk stājas mīlas sakaros ar nepiemērotiem partneriem un pat laimīgas attiecības sagrauj ar savu nedrošību un šaubām. Pozitīvs pašvērtējums, pretēji, palīdz viņam izturēties ar cieņu gan pret sevi, gan pret izraudzīto un padara viņu noturīgāku pret grūtībām.

Ja jūs (nejauši vai nē) bērnam sakāt: “Tu visu salauzīsi”, “Ar savu uzvedību iedzīsi vecmāmiņu zārkā”, bērns izaugs ar vainas sajūtu. Pat tik nevainīgas frāzes kā “Anna ir pārāk lēna”, jūs varat ietekmēt bērna uztveri, liedzot viņam kļūt labākam.

2. Salīdzināt: «Es tavā vecumā...»

Dažas lietas, ko mēs esam darījuši bērnībā, var būt neinteresantas mūsdienu bērniem. Tāpēc, salīdzinājums var izraisīt tikai aizvainojumu vai aizkaitinājumu.

Ja vēlaties minēt pamācošu piemēru, tad izstāstiet stāstu. Ticiet man, bērns labprāt noklausīsies, kā jūs 8 gados gājāt 10 km dienā vai atvairījāt no sevis milzīgu suni. Salīdzināt bērnu var tikai ar sevi. Tad viņam būs stimuls attīstīties un kļūt labākam.

3. Liedzat paust negatīvas emocijas

Emocijas ir jāizsaka pat tad, ja tās ir negatīvas. Ja bērns kaunēsies par savām jūtām, tas izraisīs atsvešināšanos un nedrošību. Tā vietā, lai nosodītu bērnu par viņa jūtām, piedāvājiet dalīties ar tām un atrast tām skaidrojumu. Kopā pāris reizes dziļi ieelpojiet. Tā jūs iemācīsiet dēlam vai meitai tikt galā ar jūtām, nevis kaunēties.

4. Glaimojat savam bērnam un pārspīlējat viņu spējas

Iegalvojot dēlam vai meitai, ka tie ir talantīgāki nekā patiesībā ir, jūs nepadarīsiet viņus pašpārliecinātākus. Pašvērtējums jāveido tiešā saiknē ar realitāti. Labāk pastāstīt par viņa talantiem skaidri, bet maigi. Piemēram: “Tu vēl pietiekami labi nespēlē klavieres, lai iestātos konservatorijā, tev ir jāsagatavojas, un tad viss izdosies.” Galu galā bērnam tomēr nāksies saskarties ar nežēlīgo realitāti.

Visiem komplimentiem jābūt patiesiem un,pēc iespējas, konkrētiem. Frāze “Tu veiksmīgi izvēlējies krāsas šai gleznai” iemācīs bērnam izprast savas stiprās puses un liks pielikt vairāk pūļu. Pārmērīga uzslava var izraisīt neuzticību jūsu vārdiem vai attīstīt vajadzību saņemt atzinību no citiem.

5. Neļaujat izrādīt iniciatīvu

Nemēģini pasargāt bērnu no visām kļūdām. Dodot viņam iespēju paust patstāvību un iniciatīvu, kas ir pieļaujama viņa vecumam, jūs viņu padarāt pašpārliecinātāku par sevi. Lai viņš pats izvēlas sev drēbes, kurās staigās, ievelk sev auklas apavos vai nokāpj no augstā kalniņa. Pieradiniet viņu mājās veikt darbus un pašam izvēlēties sev ārpusskolas nodarbības.

Ir noderīgi ieviest dažus noteikumus, piemēram, “spēlēt datorspēles pēc mājasdarbu izpildes”, “nomazgāties no rītiem”. Tas padara bērnus pašpārliecinātus. Viņi var risināt dažus uzdevumus bez jūsu palīdzības, un tas nozīmē, ka viņi iemācīsies būt patstāvīgi.

Ja kaut kāda rīcība var būt patiesi bīstama bērnam, tad to stingri aizliedziet un bez ierunām to ievērojiet. Bērni, kuri nepazīst ierobežojumus, ir nemierīgāki par viņu vienaudžiem.

6. Mīlat, bet necienat

Ar vienu mīlestību nepietiek, lai veidotu veselīgu pašnovērtējumu. Jums vajadzētu izturēties pret bērnu kā pret vienlīdzīgu, uzmanīgi klausīties un nepārtraukt. Tad viņš gaidīs un prasīs to pašu no citiem cilvēkiem. Nekas nesatrauc bērnus tā, kā tas, ka pieaugušie viņus neuztver nopietni, nedala viņu jūtas vai novēršas uz citām lietām, kad sarunājas ar bērniem. Šajā gadījumā bērns jūtas neredzams.

Centieties ne tikai pieņemt viņa emocijas (pozitīvas un negatīvas), bet arī nosaukt tās. Ja dēls raud kaut kādas zaudētās rotaļlietas dēļ, izvairieties no frāzes “Nekas briesmīgs”, bet sakiet: “Es saprotu, ka tu esi sarūgtināts, ka tavs mīļākais transformeris ir pazudis.”

7. Pasakāt par sevi pazemojošas frāzes un izrādāt savu nepārliecinātību

Bērns ir vecāku spogulis. Tāpēc, kad jūs nepārtraukti atvainojaties par neērtībām un izrādāt savu nenozīmīgumu, bērns pārņem jūsu izturēšanās manieri. Jūs gribat, lai jūsu dēls vai meita būtu pārliecinātāki un drošāki dzīvē - sāciet ar sevi. Izturieties pret sevi ar cieņu.

8. Draudat un uzvedaties neloģiski

“Mēs dosimies mājās, un tētis tev sados!” Bieži vien tie nav vecāki, bet vecmāmiņas vai vectēvi. Viņi vairs neatļauj, bet pēc tam nezina, kā tikt galā ar aktīvu bērnu. Bet, ja bieži draudēt bērniem viņus sodīt un vēlāk nesodīt, tad viņi pārstāj uztvert draudus nopietni. Bet, ja sods viņus tomēr sasniedz, bērni neko citu kā aizvainojumu neizjūt.

Ja pārkāpums nav tik liels, kāpēc vispār jāiebiedē bērns? Ja pārkāpums ir nopietns, tad neatlieciet sodu. Mētājoties ar tukšiem solījumiem, jūs tikai nostiprināsiet savos bērnos neuzticību jūsu vārdiem vai arī, baiļu izjūtu, kā arī, grausiet bērna pašpārliecību.

Izvairieties no paradumiem bieži mainīt plānus bez redzama iemesla vai bārt bērnu emociju uzplūdā. Šāda nekonsekvence rada viņā trausluma un pasaules nepastāvības sajūtu. Jau pieaugušā vecumā cilvēks, kurš uzaudzināts pēc tādiem principiem, uzskatīs, ka labāk neiziet ārā no sava gliemežvāka, jo iniciatīva, kā viņam saka pieredze, ir sodāma.

Vai jums ir savas audzināšanas metodes ieaudzināt bērnos pašpārliecinātību un līdera īpašības? Kā jūs sodāt savu bērnu par nerātnībām? Kopīgojiet savu dzīves pieredzi komentāros.