Audzināšana vienas diennakts laikā. Neparastas audzināšanas metodes.

Atminos, kā mūsu vecmamma atstāja mani ar brāli vasarnīcā. Atstāja kopā ar vectēvu. Viņai vajadzēja aizbraukt darīšanās. Mums bija pa 8 gadiem. Gājām gulēt, pļāpājam, trakojam.

Vectēvs saka:

— Guliet. No rīta agri pamodināšu. Brokastis deviņos.

Mums pie vienas vietas. Aizmigām pēc pusnakts. Vectēvs modina 8.30:

—Celieties. Brokastis deviņos.
— Jā, opi…

Un guļam tālāk. Pieceļamies 11-os. Skapis ar produktiem aizslēgts. Atslēga vectēvam kabatā. Vecmamma mums brokastis pa piecām reizēm sildīja.

— Opi, bet brokastis?
— Brokastis ir deviņos.

Paknosījāmies, domājam, nu jupis viņu rāvis.

— Opi, mēs uz upīti.
— Ejiet. Pusdienas vienos.

Aizgājām. Atnākam pustrijos. Skapis aizslēgts.

— Vectēv?
— Vakariņas septiņos.

Pēc peldēšanās upē ēst gribās kā vilkiem. Turklāt vēl neesam ēduši brokastis. Aiz šķūņa atradās atvērts pagrabs. Tur stāvēja divas trīslitru burkas ar sviestu. Tā, lūk. Divi astoņus gadus veci zēni ēda šo sviestu ar pirkstiem no burkām.
Pukstens septiņi. Mēs jau sēžam pie galda. Vectēvs liek bļodās griķu biezputru. Es sāku ēst. Brāļuks putru atbīda nost:

— Opi, es tādu neēdu. Man vecmāmiņa birstošu taisa.

Vectēvs klusējot novāc bļodu:

— Brokastis deviņos.
—Nē, opīt, nenes projām. Es apēdīšu.

Nākošajā dienā mēs jau pēc pirmās modināšanas reizes sēdējām pie galda deviņos. Tāda, redz, audzināšana. Vienas diennakts laikā. Bez kliedzieniem, pamācībām un roku palaišanas.

Saša un Serjoža visu dzīvi paļaujas tikai uz sevi

Te, piemēram, mana tante, cilvēks, kas dzīvo tikai sev…

Rīts tantes Tomas dzīvoklī pēc vakardienas pasēdēšanas restorānā ar turpinājumu mājās. Onkulis aizsteidzies uz darbu institūtā. Tamāra un bērni pamostas. Saša un Serjoža. Sašam vienpadsmit, Serjožam septiņi gadi.

Dzīvoklī nekārtība pēc vakardienas ciemiņiem. Ēdiena nav. Virtuvē nemazgātu trauku kalns. Kā jūs domājat, ko dara sieviete šajā situācijā? Bet, redz, ko!

Тante Toma sēžas ar bērniem spēlēt durakus uz tālāk padošanu.

Šī spēle ir vienkārša, bet tikai pirmajā brīdī. Tante to prata virtuozi. Vinnēt mums nebija ne mazākās iespējas. Es pats mēģināju ne rezi vien. Un visu laiku nācās strādāt. Jo vienkārši tāpat tante Toma nespēlēja.

Tātad. Pirmais zaudētājs iet pie kaimiņa aizņemties rubli un uz veikalu pēc kartupeļiem. Otrais mazgā traukus un sakopj māju. Tante Toma iekārtojas pie loga ar cigareti taisīt manikīru.

Saša un Serjoža visu dzīvi paļaujas tikai uz sevi.