”Mēs ar sievu nolēmām uzlabot savu formu. Atbalstot viens otru un neļaujot padoties, mēs esam kļuvuši vēl stiprāki un rezultātā par diviem esam nometuši 83 kilogramus.”

“Jūs neticēsiet, bet pirmajā fotoattēlā nav karikatūra, bet tetovējums, kas izdarīts salonā. Bet tagad es esmu atbrīvojusies no šīs jaunības kļūdas.”

”Pēc 17 gadiem es to izdarīju. Tagad esmu ceturtā ģimenes, kuras pārstāvji strādāja par ugunsdzēsējiem, paaudze, vienā un tajā pašā ugunsdzēsēju stacijā, un piektā sieviete ugunsdzēsēja visā stacijas vēsturē”.

Kedas, kura stāv uz skeita, un kedas, ar kuru atgrūžas, zoļu atšķirība.

“Nometu 63 kilogramus viena gada un četru mēnešu laikā! Esmu skaistulītis!”.

“Lūk tā izmainījās mana tēva izskats pirms, dienesta laikā un pēc dienesta Vjetnamā.”

Sarakste seriāla “Pārdabiskais” zvaigznes Mižas Kolinza mājas lapā:

”Šis puisis, Ādams, nāca uz konvenciju vairākus gadus pēc kārtas. Tagad viņš izskatās šādi. Es domāju, ka es varu teikt, ka kļūstu vecāks, jo man arvien grūtāk viņu pacelt.”

“Nometu 74 kilogramus, mani centieni viennozīmīgi atmaksājās!”

Tas pats aktieris, kurš spēlēja Maiklu Maiersu oriģinālajā “Helovīnā” 1978. gadā, atkal to nospēlēja pēc 40 gadiem 2018.gadā.

Mans suns Apolons, kad es viņu atradu, un pēc vairākiem mīlestības, uzmanības un barošanas mēnešiem”.

“Savu pirmo beidžu es saņēmu, kad iestājos darbā 2017.gadā. Nesen saņēmu jaunu un gandrīz vai apraudājos. Mīnus 37 kilogrami.”

Pagājuši 30 gadi, bet viņu jūtas ir tikpat stipras.

„Par katru nomesto mārciņu (0,45 kilogrami) es saņēmu jaunu pokemonu. Šodien es savācu visu pirmo paaudzi!”

“Mans vectēvs pirms un pēc Otrā pasaules kara. Viņš izdzīvoja koncentrācijas nometnē. Mamma saka, ka starp fotogrāfijām ir tikai 7 gadi, bet viss, kas notika, atspoguļojās vectēva sejā. ”

Tāds iespaids, ka viņš ne tikai novājēja un uztrenēja muskuļus, bet gan pārtapa par nekaunīgu videospēles personāžu.

Emocionālais “līdz”un “pēc” stomatologa apmeklējuma.

“Es aizvedu savu suni pie suņu friziera”.

Pārsteidzošas pārvērtības, bet šādas lietas notiek katru dienu blakus katram no mums, bet reizēm arī ar mums pašiem.

Dažreiz ir patīkami salīdzināt savas bērnības un brieduma fotogrāfijas. Bet, kad laikā starp fotogrāfijām bija izdzīvots kaut kas īpašs, lai arī smags, skatoties uz izmaiņām, pārdzīvo emociju vētru, ko praktiski nav iespējams aprakstīt vārdos.