Oksfordas universitātes pētnieki izstudēja vairāk kā miljons sieviešu biogrāfiju, kuras ir dzimušas 1940. tajos gados. Plašai eksperiments turpinājās veselus 12 gadus. Sākumā, 1996. gadā eksperimenta dalībnieces (tajā laikā vecumā ap 55 gadiem) aizpildīja anketu par savu dzīvesveidu.

Turpmākos trīs gadus, reizi gadā pētnieki lūdza šīm pašām sievietēm pildīt anketu. 20% pētījuma dalībnieces bija aktīvi smēķētāji, 28% paziņoja, ka ir atmetušas smēķēšanu un 52% nekad nav smēķējušas. Līdz 2011. gadam 66 tūkst. dalībnieces, kas piedalījās pētījumā nomira.

Apstrādājot datus tika noskaidrots, ka smēķētāji mira biežāk un ātrāk, nekā nesmēķētāji vai arī jau atmetušie. Pat vecums kurā tika atmesta smēķēšana, spēlēja lielu lomu. Piemēram, sievietes, kas atmeta smēķēšanu līdz 30 gadu vecumam, mira retāk nekā tās, kuras atmeta jau pēc 40. Augsti nāves gadījumi starp smēķētājiem bija smēķēšanas slimību rezultātā, tādu kā plaušu vēzis.

`Sievietes, kas ir dzimušas ap 1940. gadu, bija pirmā paaudze, kas sāka daudz smēķēt savā pieaugušo dzīvē. Tāpēc tikai XXI gadsimtā mēs varam pamanīt kādu iespaidu rada smēķēšana un kādu smēķēšanas atmešana`, - teica Oksfordas pētnieks sers Ričards Pito.