-
- 5245 x
-
https://torno.lv/RXCyJAx
Zināms, ka cilvēka dzīvē ir ļoti svarīgas ķīmiskās reakcijas: tieši tās vairumā gadījumos atbild par emocijām un jūtām. Un pat mīlestība sevī ietver ķīmiskus elementus, kurus nav par ļaunu pastiprināt ar dažādiem katalizatoriem. Tas, protams, kā nu kuram.
Dotajā, konkrētajā gadījumā bija nozīme ne jau amora fluīdiem, bet saprašana par to, ka par savām darbībām var dabūt pa `cepuri`. Banāla baiļu sajūta izprovocēja atklājumu, kurš ietekmēja turpmāko vēstures attīstību. Tās bija bailes no savas sievas. Tagad tu uzzināsi, kā šī emocija ietekmē progresu.
Raksta turpinājums
Slavenais vācu ķīmiķis Kristiāns Šonbeins bija tik ļoti aizrāvies ar savas dzīves darbu, ka pat no personīgās virtuves centās izveidot ķīmisku laboratoriju. Taču sastapa izmisīgu laulātās pretošanos, kura piesolīja `noraut viņam ķobi`, ja mājās pamanīs kaut mazāko norādi uz reaģentiem.
Viņas aizkaitinājums pilnīgi saprotams: pastāvīgs elpu aizcērtošs aromāts, nezināmas izcelsmes traipi, kurus nav iespējams iztīrīt, izdedzinātas drēbes un sabojāti virtuves piederumi. Ķīmiķim nācās skābes jaukt, kad sievas nebija mājās. Kas tāds gadījās reti un zinātnieks steidza visu pabeigt līdz viņas atnākšanai. Rezultātā izlēja pa galdu ozona skābi, kuru ātri noslaucīja ar pirmo lupatu, kura gadījās pa rokai.
Kad ar skābi bija pabeigts, izrādījās, ka lupata – iemīļotais sievas priekšauts. Lai ātrāk to izžāvētu un noslēptu nozieguma pēdas Šonbeins pakāra to virs plīts, bet priekšauts ņēma un uzsprāga! Lūk, tā 1846.gadā pasaule uzzināja par nitrocelulozes eksistenci. Viss tikai gadījuma pēc un baiļu dēļ no sievietes.
Zinātnieks noteikti pārmetumus saņēma, bet sprādzienbīstamais priekšauts kalpoja par sākumu daudzveidīgiem atklājumiem: nitroceluloze savienojumā ar citām vielām veidoja tādus savienojumus, kuri satrieca ar savām īpašībām. Piroksilīns, kordīts, kolodijs – lūk, tikai nedaudzi atklājumi, kuri uz visiem laikiem pārmainīja pasauli.
Piemēram, kolodijs kalpoja par bakteriālā plākstera rašanos brūcēm un griezumiem medicīnā, neplīstoša stikla autobūvē, tāpat arī fotogrāfiju jauna veida iegūšanā. Pat neticas, ka visas šīs lietas radās tikai piecus gadus pēc sprādziena Šonbeina virtuvē.
Tālāk – vairāk: uz nitrocelulozes bāzes tika radīts celuloīds, no kura burtiski bira visādi jaunumi. Mākslīgais zīds, galantērija, mūzikas instrumenti un rotaļlietas un vēl – pirmā foto - un kinolenta. Šķiet, brāļiem Limjēriem bija par ko pateikties Šonbeina kundzei.
Neaizmirsti padalīties ar šo informāciju ar citiem! Lai zina, ka riebīga laulene – tas vēl nav iemesls nokārt degunu. Bet, ja nu pēkšņi tevi vai tavus draugus gaida liels atklājums? Tikai uzmanīgāk ar skābi virtuvē!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
