SENSORISKAIS INTRAVERTS

1. Pirmais malds: intraverti izvairās no līderības

Intraverti ir domīgi un klusi, koncentrējušies un vērīgi. Viņi saņem vairāk enerģijas no vientulības, nekā esot kompānijā.

Ekstraverti saņem enerģiju no sadarbības ar citiem, var tos uzmundrināt, motivēt. Tādā veidā, viņi izpilda organizatoru, bet ne līdera lomu.

Viss, kas ir vajadzīgs no līdera - iesaistīšanās lietā, ambīcijas un vēlme sasniegt kaut ko, nevis tieksme sadarboties ar grupu.

Tāds bija Mahatama Gandi, amerikāņu prezidenti Tomas Džefersons, Avrams Linkolns, tādi uzņēmēji kā Marks Cukerbergs, Vorens Bafets, tāds bija Stīvs Džobs.

”Ja jūs esat gudri, tad varēsiet atrast priekšrocību savā intravertumā”, - teica Bils Geits vienā no savām runām. Viņa vārdi bija balstīti uz personīgo pieredzi.

2. Otrs malds: intravertiem nav harismas.

Jaukam cilvēkam ir lielāka iespēja saņemt jaunu darbu, paaugstinājumu, ieņemt labu vietu zem saules. Tikai tādēļ, ka viņš visus apbur un visiem iepatīkas.

Harisma nostrādā īslaicīgā perspektīvā. Bet ilglaicīgā ir svarīga darba efektivitāte. Lai kaut ko sasniegtu, ir nepieciešams mērķtiecīgums.

Cilvēks, kuram ir gribasspēks, zināšanas, patiesu interesi pret lietu un vēlmi strādāt automātiski kļūst harismātisks. Viņa acīs deg uguns, kad viņš strādā.

Nekas netraucē būt ar šādām īpašībām cilvēkam, kuru uzskata par intuitīvu intravertu.

3. Trešais kļūdainais viedoklis: intraverti slikti komunicē.

”Es daudz laika tērēju tam, lai pareizi saliktu vārdus pirms tam, kā kaut ko pateikt vai izdarīt - stāsta Džons Šervins, Farmaceitiskās darbības uzsākšanas vadītājs. - Es ļoti reti pasaku nepārdomātu viedokli”.

Intravertam ir svarīgi nevis kvantums, bet kontakta kvalitāte. Viņi izveido stipras personīgas un profesionālas attiecības ar vajadzīgiem un viņiem interesantiem cilvēkiem, tā vietā, lai pulcētu ap sevi ar vien jaunus cilvēkus. No tā izriet, ka vīrietis - intraverts var droši kļūt par vadītāju.

4. Ceturtais malds: intravertam nepatīk sadarboties.

Intraverti mīl strādāt vienatnē, bet tas nenozīmē, ka viņu darbs nevar būt vērsts kopēju mērķu sasniegšanai.

Ekstraverti efektīgi vada pasīvas un paklausīgas komandas, kurās darbinieki automātiski izpilda uzdevumus.

Intraverti viegli atrod kopēju valodu ar aktīviem darbiniekiem, viņi ir daudz atsaucīgāki pret piedāvājumiem, var uzmanīgi uzklausīt darbiniekus. Pateicoties tam, katrs darbinieks jūt savu vērtīgumu un saņem motivāciju censties vēl vairāk.

Tagad tu zini, ka tam, lai sasniegtu virsotnes, nav obligāti jābūt ekstravertam. Bet obligāti jātiecas pretī mērķim.

Vēl ir ļoti svarīgi nezaudēt sevi, nemainīt savu raksturu izdomātiem standartiem. Tādēļ tieši raksturs ved pie panākumiem.