Lai kā tur nebūtu, vardarbība jāpārtrauc jau pašā sākumā. Un šodien mēs tev pastāstīsim, kā to var izdarīt. Asaras šeit nelīdzēs, ir jārīkojas izlēmīgi!

Morālā vardarbība

Ļoti bieži agresora jūgā nokļūst cilvēki, kuriem attiecībās ir mazāk varas. Piemēram, agresors – vienīgais, kurš pelna naudu ģimenē. Taču tas nebūt nav iemesls ierobežot otra cilvēka brīvību. Tādā gadījumā ir ļoti svarīgi emocionālās vardarbības upurim padot ziņu par sevi.

Ja nav iespējas pārtraukt attiecības, tad ir jārīkojas. Pirmais solis, kas jādara upurim – nostiprināt savu pārliecību. Ja tu esi nodomājusi mainīt tādas attiecības, ir lietas, kuras ir jāpārrunā, lai šis process iesāktos. Un katrai situācijai tie ir dažādi.

1. Kad ļaundaris pieņem lēmumus tavā vietā

Kad tu būsi gatava, tev agresoram jāpasaka: “Tu apzinies, ka visu izlem manā vietā, neprasot manu viedokli? Man ir savas vēlēšanās un vajadzības.”

Svarīgi būt pārliecinātai un pasniegt domu par to, ka tu vēlies pati pieņemt lēmumus, ka tavas jūtas arī ir svarīgas. Obligāti pasaki: “Es esmu neatkarīga persona un esmu pelnījusi cieņu”.

2. Kad tevi pakļauj cietai un nekonstruktīvai kritikai

Ieskaidro apvainotājam to faktu, ka tev ir aizvainojoši ko tādu dzirdēt, ka tas ir nepieņemami: “Man nepatīk, kad tu runā ar mani tādā tonī, apvainojot mani. Tu nesaproti, ka tas mani aizskar?”

3. Kad pāridarītājs ignorē tavas vajadzības

Šeit ir svarīgi aizstāvēt savu viedokli nevis prasīt palīdzību. Pasaki: “Man to vajag. Man uz to ir tiesības un mana prasība ir pilnīgi adekvāta. Kad tu ignorē manas vajadzības, man šķiet, ka tev ir vienaldzīgas mūsu attiecības. Es taču rūpējos par tevi un gaidu, ka tu man atbildēsi ar to pašu.”

4. Kad agresors pāriet pie iebiedēšanas

Ļauj saprast, ka tev ir nepatīkami, bet neizrādi savas bailes: “Tu centies mani iebiedēt? Es nezinu, kā uzskati tu, bet man tas ir ļoti nepatīkami un aizvainojoši. Grūti dzīvot ar to, no kura baidies, bet es gribētu justies drošībā.”

5. Kad agresija vērsta pret bērnu

Ir svarīgi bērnu norobežot no emocionālas vardarbības, lai tā neietekmētu viņa psihi. Sarunu varētu uzsākt tā: “Nedrīkst tā apieties ar bērnu. Paskaties, līdz kam tu esi viņu novedis. Nezinu, kā tu, bet es negribu tā audzināt mūsu bērnu. Ja tu vēlies, lai bērns tevi ienīstu, vari turpināt tādā garā.”

Protams gan, tie nav burvju vārdi un nav nekādas pārliecības, ka šie vārdi iedarbosies tavā gadījumā. Bet saruna ar kaut ko jāiesāk, ja, protams, tu to vēlies. Un lai šie pārliecinošie vārdi atgriež tev spēku! Bet atceries tikai par to faktu, ka ļaunprāti izmainīt ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Mūsu padoms – ātrāk atbrīvoties no komunicēšanas ar naidīgu cilvēku.

Lai kā tur nebūtu, bet tu esi pelnījusi labāko!

Bet kā tu uzskati: vai ir jēga saglabāt attiecības ar to, kurš tevi pakļauj morālai vardarbībai, vai labāk atbrīvoties no tādām attiecībām? Vai ir vērts saglabāt ģimeni par ļaunu savai labklājībai? Dalies ar savu viedokli un pastāsti savu gadījumu komentāros!