Jaunas zāles parādās katru mēnesi, pirms tiek veikta vairāku toksicitātes testu līmeņu pārbaude. Visam tam ir viena patiesība. Ja tiek konstatētas efektīvas zāles, visi šie cilvēki zaudēs darbu. Konferenču un konvenciju norises un projektu nozīme tiks zaudēta. Cilvēkus var izārstēt.

Neatkarīgi no tā, kādas zāles jums piedāvā, tas ir paredzēts pagaidu uzlabošanai vai relatīvai veselības uzturēšanai. Labāki par dabiskajiem līdzekļiem cīņā ar slimībām nav un nebūs. Varbūt kādreiz tās parādīsies, bet tagad ķīmiskās apstrādes alternatīvas neatrast.

Vitamīna B17

Protams, neviens vēl nav atcēlis veselīgu skepsi. Vienmēr šķiet, ka dabīgais līdzeklis ir pārāk vājš, lai cīnītos ar nopietnām slimībām. Var dzert zāļu tēju un uzlabot savu veselību saaukstēšanās gadījumā, bet vai ārstē onkoloģiju - maz ticams.

Un tomēr tā nav! Patiesībā, dabā ir viss nepieciešamais cilvēka veselībai un ilgmūžībai. Ja pats sev netraucēs un nepārtraukti neapdraudēs savu veselību, viņš varēs dzīvot līdz sirmam vecumam, spēcīgs,laimīgs un pārliecināts par saviem spēkiem. Un nevienam, izņemot sevi pašu tas nebūs izdevīgi.

Par aprikožu, kā arī ābolu, plūmju un persiku kauliņiem ir zināms jau sen. Notiek runas par kauliņu labumu un kaitējumu, tiek izteikti apgalvojumi, ka tie satur cianīdu un tā savienojumus (cianīdus). Jā, cianīds kauliņu kodolā tiešām ir. Tieši cianīds ir atbildīgs par rūgto garšu.

Beta-glikozidāze faktiski atver amigdalīnu, izlaižot ienaidnieka šūnā toksiskas vielas. Sanāk sava veida iekšēja ķīmijterapija, pilnīgi dabiskas izcelsmes. Amigdalīna priekšrocības ir nenoliedzamas - tas nekaitē veselajām šūnām, bet tajā pašā laikā tas iznīcina ļaundabīgas šūnas, tādējādi attīrot ķermeni.

Kāpēc farmakoloģiskie uzņēmumi klusē par amigdalīna priekšrocībām? Mēs par to runājām pašā sākumā. Cilvēkiem nav izdevīgi ārstēt cilvēkus, izdevīgi ir tos dziedināt. Kamēr cilvēks ir dzīvs, viņš turas pie visniecīgākās iespējas. Slimais ies medicīniskos kursus, tiks apstarots un rīs visneticamākās kapsulas un tabletes, ja vien viņam solīs, ka viņš dzīvos vēl vienu mēnesi.

Amigdalīnu atrada jau sen, vēl 1952.gadā. Pēc tam to attīrīja, tika izgatavots pulvera formā, tad kā kapsulas. Viss bija gatavs laboratoriskajām pārbaudēm, kuras izgāja arī amigdalīns. Tas saņēma vēl vairākus nosaukumus. Viens no tiem ir ”Laetrils”, bet otrais - B17. Zāļu izgudrotājs Ernsts Krebs atklāja, ka amigdalīna īpašības ir ļoti līdzīgas B vitamīna īpašībām.

Papildus standarta laboratorijas testiem ar dzīvniekiem, Ernsts mēģināja ”Laetril” pats uz sevi un pārliecināt sabiedrību par viņa drošību. 1971.gadā pēc ”Laetril” pētīšanas Sloan-Kettering Zinātnes institūtā tika aizliegta ”Laetrila” lietošana. Ernsts nepieņēma šo situāciju un aicināja žurnālista Edvarda Grifina palīdzību. Tajā pašā laikā institūta pārstāvis Dr. Ralfs Moss iebilda pret ”Laetrila” aizliegumu.

Dr. Moss apgalvoja, ka testu rezultāti, kas noveda pie preparāta aizlieguma ir viltoti un apstiprinot viņa vārdus, viņš pārtrauca līgumu ar negodīgo iestādi. Pēc tam Erns Krebs uzrakstīja grāmatu ”Dzīve bez vēža” , kurā sīki aprakstīta amigdalīna ietekme uz ķermeni, kaitējums ķīmijterapijai un nepieciešamība pāriet uz dabiskajām ārstēšanas metodēm.

Redakcijas ieteikums

Aizliegt ārstēšanu ar vitamīniem nav iespējams. Tagad to ražo Meksikā. Krievijā un Ukrainā ir kvalitatīvi analogi. Ir metodes, ar kurām var ārstēties un nevajag saindēt vai novājināt organismu. Izredzes ir, ir jāmāk tikai tās pareizi izmantot. Padalies ar šo noderīgo informāciju ar draugiem. Varbūt kāds tajā atradīs cerību atgūties.