Ārsti sacēla trauksmi jau 2007.gadā. Viņu pētījumi parādīja, ka ar katru gadu vairāk un vairāk bērnu cieš no uzmanības traucējumiem, atmiņas zudumiem, paškontroles trūkuma, nomāktības un pat depresijas.
Šādas novirzes ir raksturīgas ciparu paaudzei, bet simptomi praktiski ir tie paši, kā vecuma demencei vai nopietnai galvas smadzeņu traumai.

Zinātnieki aprēķināja, ka 7 gadus jauns bērns pavada pie televizora ekrāna, planšetēm un telefoniem vairāk nekā gadu no savas dzīves. Pie tam, 3 gadi tiek veltīti miegam un ēdienreizēm. Sasniedzot 18 gadu vecumu, viņš tērē šīm izklaidēm vairāk nekā 4 gadus!

Kāds var iebilst, ka mūsdienās bērni ir daudz spējīgāki, ātri visu uztver, bet mūsdienu ierīces palīdz viņiem labāk attīstīties. Tikai ciparu tehnoloģijas ienāca mūsu dzīvē nesen, bet cilvēka smadzenes palika tādas pašas, kā 1000 atpakaļ. Viņš nav gatavs uztvert un pārstrādāt tik daudz informācijas. Tomēr evolūcija - velnišķīgi garš process...

Protams, nevajag uztvert internetu kā vispasaules ļaunumu, te var atrast virkni noderīgu ziņu. Bet līdz tam brīdim ir jāiemācās pastāvīgi domāt un mācēt atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts.
Mūsu smadzenes var salīdzināt ar muskuļiem. Lai izveidotu ideālu ķermeni, ir nepieciešami pareizi treniņi ar normētu slodzi. Ja bez sagatavošanās mēģināsi pacelt 100 kilogramu smagumu, tad riskē pārpūlēties un padarīt sevi par invalīdu.
Tas pats notiek arī ar mūsu smadzenēm. Nenobriedušam bērnam uztverot neierobežotu informācijas daudzumu, mēs varam viņu salauzt!

Ja arī smadzenes tiks galā ar informācijas plūsmu, tas nenozīmē, ka bērns kļūs gudrāks. Iedomājies tādu situāciju. Tu esi atvedis bērnu uz sporta zāli, kur ir liels daudzums trenažieru, hanteļu un cita inventāra. Tu vēlies, lai bērns būtu sportisks un atlētisks, bet atstāji viņu starp trenažieriem, neiemācot, kas un kā ir jādara. Vai viņš varēs attīstīt savu ķermeni?
Domāju, ka tu labi zini atbildi uz šo jautājumu.

Bērniem ir jāattīsta ne tikai garīgās, bet arī fiziskās spējas. Ar to problēma ir visā pasaulē.

Saskaņā ar psiholoģijas profesora Tani Bīrona pētījumiem, no 1970. gada, bērnu aktivitātes rādiuss (ar šiem gudriem vārdiem apzīmē telpu spēlēm apkārt mājai) samazinājās par 90 %.Tas nozīmē, ka bērni 10 reizes mazāk pastaigājas un spēlējas svaigā gaisā.

Bet, nevajag visā vainot internetu. Vispirms, vainīgi ir vecāki, kuriem vienkāršāk ir nosēdināt bērnu monitora priekšā un vēlāk nepārdzīvot, ka bērns savainosies, spēlējoties pagalmā, izskries uz brauktuves vai kaut kur pazudīs.

Senākos laikos bezatbildīgās mātes vai aukles deva bērniem magones vai piesūcinātu ar šņabi maizi. Mazuļi noreiba, cieši gulēja, par viņiem varēja neuztraukties un nodarboties ar citiem darbiem. Tagad alkohola un narkotiku vietā parādījies internets, televizors un datorspēles...

Un vairāk nekā 90 % vecāku neapzināti bērnus padara par datorspēļu narkomāniem.

Esi gudrāks un palīdzi savam bērnam vispusīgi attīstīties. Protams, tam vajag veltīt daudz laika un regulāri nodarboties ar bērnu. Visu jāparāda ar savu personisko piemēru, jo bērni grib mums līdzināties. Ja mamma un tētis visu savu brīvo laiku velta telefona un televizora kompānijai, bērns darīs tieši tāpat!

Spēļu izstrādātāji lieliski saprot par to bīstamību. Tā, Stīvs Džobss aizliedza saviem bērniem lietot planšetes, bet nakts laiks un brīvdienas bija brīvs no ciparu tehnoloģijām.

Lai vai cik noguris tu esi, atceries, ka bērnam ir nepieciešama tava uzmanība. Nekādā gadījumā nepadari internetu vai televīziju par aukli, jo, izņemot tevi, neviens nespēs audzināt tavu mazuli.