Šis ārsts, acīmredzot nav dzirdējis par Hipokrāta zvērestu. Maikls Mastromarino nolēma piepelnīties, pārdodot līķu kaulus. Pateicoties tādai afērai, viņam izdevās kļūt par miljonāru. Ap 1000 pacientu saņēma nekvalitatīvus pakalpojumus. Lieta tāda, ka protēzes un implantus, ko piedāvāja šis ārsts saviem pacientiem, piederēja līķiem, kuri nomira no vēža vai pat AIDS. Drīzumā liktenis viņam atmaksāja - un ne tikai ar miljoniem. Maikls Mastromarino nomira šausmīgās mokās no aknu vēža.

1981. gadā Maiklam Godvinam tika piespriests nāves sods uz elektriskā krēsla par izvarošanu un nogalināšanu. Tomēr pēc maz zināmiem iemesliem slepkavai visi apvainojumi tika noņemti un nāves soda vietā viņam piesprieda tikai mūža ieslodzījumu. Kad Godvins sēdēja 8. gadu, viņš nolēma salabot vecās austiņas, kas bija piestiprinātas pie televizora. Tajā laikā viņš sēdēja uz metāliskā poda. Godvins nejauši pārkoda vadu un pateicoties šim nejaušajam gadījumam, sanāca, kaut kas līdzīgs elektriskajam krēslam, kuru viņam izdevās izbēgt 8 gadus atpakaļ.

2011. gadā Ņujorkas štata, Onondagas valdība, pieņēma likumu par aizliegumu - sacīkšu braukšanu bez ķiveres. Krutajiem baikeriem nepatika tādi ierobežojumi, tāpēc viņi ar Filipu Kontosu pieprasīja atcelt šo likumu. Drīzumā sanāca tā, ka liktenis ar Filipu Kontosu izspēlēja ļaunu joku. Kontos gāja bojā avārijas laikā, atsitoties ar galvu pret asfaltu. Vēlāk ārsti noskaidroja, ka motociklists varēja izdzīvot, ja tajā laikā viņam galvā būtu bijusi ķivere.

Izlasot šo stāstu, tu sapratīsi, ka dzīvei ar humora izjūtu viss ir lieliski. Brazīlietis Mauricio Ferro nolēma apzagt aptieku. Tajā laikā, kad viņš mēģināja apzagt, nezināmie nozaga viņa personīgo automašīnu. Mauricio panikā izskrēja uz ielas. Kamēr viņš domāja, kā aizbēgt bez mašīnas ar nozagto, zagļi nozaga viņam maisu ar naudu. Ferro bija pamatīgi sagrauts un nolēma iet uz policiju uzrakstīt ziņojumu par mašīnas zādzību. Tajā laikā uz policiju bija ieradies aptiekas īpašnieks, kuru Mauricio tikko bija apzadzis. Policija uzreiz arestēja zagli - neveiksminieku.

Izgudrotais, kurš izgudroja svina benzīnu un hlorfluorogļūdeņražus, kas tika izmantoti dezodorantos un ledusskapjos, atnesot vairāk kaitīgumu nekā labumu, vēlāk pats cieta svina iedarbības dēļ. Šis negaidītais gadījums padarīja viņu par invalīdu. Lai kaut kā kustētos un atvieglotu sev ciešanas, izgudrotājs nolēma priekš sevis izveidot speciālu rīku uz ritenīšiem un piesietiem ar striķiem. Grūti noticēt, bet viņa izgudrojums viņu nogalināja: izgudrotāju nožņaudza izgudrojuma striķi.

Mels Ignatovs cietsirdīgi nogalināja savu meiteni, bet pēc fiktīvās ekspertīzes viņu atzina par nevainīgu. Viņam piesprieda tikai 8 gadus cietumsoda par melīgas liecības sniegšanu. Drīzumā pēc iznākšanas no cietuma, viņš nomira vientulībā noasiņojot iegūto traumu dēļ, kuras ieguva kritiena laikā uz stikla galdiņa, uz kura viņš nogalināja savu meiteni.

Džons Sedžviks bija virsnieks un Padomju armijas ģenerālis amerikāņu pilsoņu kara laikā. Viņš visu laiku smējās par saviem pakļautajiem, ka viņi ļoti baidījās tikt nogalināti pretinieka šāviena dēļ. Vienu reizi, kad viņš kārtējo reizi centās pajokot, pretinieka lode trāpīja viņam tieši acī. Viņa pēdējie vārdi saviem karavīriem bija: `Man par jums ir kauns. Jūs no tāda attāluma pat zilonim netrāpītu`.

Leģendārais Džons Lenons bija izteicis vienu neuzmanīgu frāzi par to, ka The Beatles kļuva populārāki, nekā Jēzus. Tas izsauca lielus reliģiozo konfesiju fanu protestus. 1966. gada 13. augustā viena no Teksasas radiostacijām organizēja masu plašu un The Beatles atribūtikas sadedzināšanu. 1966. gada 14. augustā šīs radiostacijas tornī iespēra zibens, iznīcinot visu aparatūru un atstājot galveno idejas organizatoru guļam uz grīdas bezsamaņā. Iespējams, Jēzum nebija nekas pretim dalīties ar slavu ar leģendāro grupu The Beatles.

1883. gadā Henrijs Ziglands pameta savu meiteni, kura sagrauta uztaisīja pašnāvību. Mirušās meitenes brālis nolēma viņam atriebties. Viņš iešāva Ziglandam un pēc tam nošāva sevi. Ziglands brīnumainā kārtā palika dzīvs, jo lode aizķēra vieglītēm viņa galvu, atstājot sīkus skrāpējumus un iešaujoties kokā. Lai izkaustu šo šausmīgo notikumu savā dzīvē, Ziglands nolēma nocirst šo koku, bet koks izrādījās pārāk liels. Henrijs vēlējās par katru cenu atbrīvoties no tā - viņš nolēma uzspridzināt koku ar dūmu bumbu palīdzību. No sprādziena lode, kas bija iesprūdusi kokā, izšāvās brīvībā un nogalināja Henriju turpat uz vietas.

Iespējams tā ir tikai sakritība, bet šādi gadījumi liek aizdomāties, ka viss notiek aplī, jeb no izdarītās lietas agrāk vai vēlāk nāk atpakaļ.